Vai ir iespējams runāt par Rīgas un Latvijas porcelānu mūsdienīgā veidā? Vai tā ir māksla? Vai ir kādas ražošanas pazīmes? Kāds ir mūsdienu Latvijas porcelāns, tā īpašais stils?
Pēdējo vairāk kā desmit gadu laikā Latvijas dizaina ainā sevi ir pieteikuši jaunie porcelāna mākslinieki, dibinot savas privātās studijas. Jaunajiem dizaineriem piemīt citi domāšanas modeļi, kas sakņoti brīvā komunikācijā, globalizētā kultūrā un radošā konkurencē. Gandrīz visus ir izlolojusi Latvijas Mākslas akadēmija. Nozīmīga loma bijusi arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai, kurā jau izsenis veidota sintēze starp amatniecisko mācēšanu un dizaina domāšanu.
Individuālo porcelāna studiju un darbnīcu modelis ir cieši saistīts ar diviem raksturlielumiem: unikālu roku darbu un autorsēriju, sērijveida dizaina līnijām. Daļai zīmolu ir skaidri izkristalizējies savs virziens, izrietošs no studijas vadītāja unikālā rokraksta, bet dažos gadījumos savas, atšķirīgās identitātes atrašana vēl ir procesā. Vērojamas arī līdzīgas tendences, piemēram, dizainerus interesē brīva formu valoda, kurā svarīgs komponents ir sajūta par mirkļa nejaušību. Tie ir gan formu atlējumi, gan rokas veidojumi vai virpojumi, kas nevairās no deformācijas. Dekorējumā raksturīgi glazūras pludinājumi un smalki zelta akcenti apvilkumu, punktiņu u.tml. formā. Nereti šiem porcelāna izstrādājumiem raksturīga asprātīga pieeja, apspēlējot gan materialitāti, gan tēmu loku vai dekoru.