Izstāde Latviešu vispārīgiem dziesmu svētkiem – 140

vidū, vainagojās ar I Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, ko 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam sarīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Šie svētki aizsāka tradīcijas, kas saglabājušās līdz mūsdienām – svētku gājienu, karogus, virsdiriģentu institūtu, diriģentu zižļus, kopkora koncertu, koru karus, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumus, goda mielastus un balles. Līdz 1910. gadam notika vēl II, III, IV un V Dziesmu svētki, tai skaitā vienīgie Vispārējie Dziesmu svētki, kas risinājās ārpus Rīgas – 1895. gadā Jelgavā. Nodibinoties Latvijas Republikai, Dziesmu svētki kļuva par organisku kultūras dzīves sastāvdaļu, kas izpaudās VI–VIII Vispārējos Dziesmu svētkos. Devītie latvju vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16. līdz 19. jūnijam. Sākotnēji svētku rīkošana bija Latviešu Dziesmusvētku biedrības pārziņā, bet 1938. gadā organizēšanas darbus pārņēma īpaša rīcības komiteja, kura darbojās Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa aizbildniecībā.  Padomju varas gados Dziesmusvētki kļuva par valstiskas nozīmes pasākumu, kas nav iedomājams bez dziesmām, kas slavina padomju patriotismu, internacionālismu un dzīvi padomju zemē. Šajā laikā svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā dziesmu svētku komisija, kam bija izšķiroša nozīme arī repertuāra izvēlē. Taču neskatoties uz to arī padomju varas gados Dziesmusvētki turpināja veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Padomju laikā svētku norises laiks tika pieskaņots Latvijas PSR  dibināšanas dienai – 21. jūlijam. 1990. gadā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Šo svētku programma bija brīva no cenzūras, tajā atgriezās daudz aizliegto dziesmu, turklāt svētkos piedalījās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti. Izstādē skatāmi priekšmeti arī  no XXI–XXIV Dziesmu svētkiem.