Šogad aprit110 gadi, kopš 1903. gadā tika apstiprināts ēkas būvprojekts. Ēka ir ievērojama gan ar savu krāšņo neogotisko formu arhitektūru un interjeriem, kuros parādās jūgendstila motīvi, gan ar savam laikam inovatīviem tehniskajiem risinājumiem – ēkas arhitektūras un komunikāciju projekti ir Latvijas Arhitektūras muzeja “zelta fonds”. Celtni savai skolai pasūtīja Rīgas birža, kuras mītnesvieta – tagad mākslas muzejs “Rīgas Birža” – atrodas cieši līdzās Latvijas Arhitektūras muzejam. Simtgadīgā skolas ēka savā mūžā piedzīvojusi vairākas paplašināšanas ieceres, un dažas no tām ir realizētas. Arhitektu biroja “SZK un partneri” akadēmijas piebūves rekonstrukcijas projekts kļuva par vienu no Latvijas arhitektūras 2012. gada labāko darbu skates laureātiem. Izstāde “Latvijas Mākslas akadēmijas nams” stāsta par ēkas būvvēsturi, realizētajām un nerealizētajām iecerēm no tās tapšanas pirmsākumiem līdz mūsdienām. Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma, Dainas Lāces pētījuma “Latvijas Mākslas akadēmijas ēka”, LMA Informācijas centra un “Arhitektoniskās izpētes grupas”, arhitektu biroju “F.L.Tadao” un “SZK un partneri” materiāli, kā arī materiāli no LMA rektora Alekseja Naumova privātkolekcijas.
Izstāde Latvijas Mākslas akadēmijas nams
Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma ir “Skolas kultūras pieminekļos”. Mantojuma dienu sarakstā kā viens no nozīmīgākajiem objektiem Rīgā iekļauta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) ēka. Arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858–1945) šo namu projektējis kā Rīgas biržas komercskolu, bet kopš 1940. gada celtnē mitinās LMA.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.