Kuratori Kaspars Vanags, Zane Zajančkauska un Diana Fransena izstādei izvēlējušies starpdisciplināru pieeju. Izstādes mākslas darbi būs stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi. Līdztekus mākslai ekspozīcijā būs iekļautas arī sadzīviska rakstura laikmeta liecības: ģimeniskiem diapozitīvu vakariem savulaik sarūpēti un vēlāk aizmirsti fotostāsti, caur koppapīru tiražēts samizdats, radioamatieru korespondences, neparastas dienasgrāmatas un īpatņu izveidotas vēsturisko priekšmetu kolekcijas, kā arī izcila šaha partija, kas izspēlēta starpkontinentāli pa pastu: cik gājienu, tik pastkartīšu.
Sagaidāms, ka izstāde raisīs daudz un dažādas atmiņas vidējās un vecākās paaudzes skatītājos, savukārt interneta laikmetā uzaugušajiem tā būs maz zināma, bet intriģējoša pasaule, kuru atklāt. Izstāde ļaus arī iepazīt māksliniekus, kuru veikumu pieskaita nozīmīgam pagrieziena punktam mūsdienu mākslas vēsturē un kas Latvijā būs redzami pirmo reizi, piemēram, Ons Kavara (On Kawara), Džons Baldesari (John Baldessari), Elans Kaprovs (Alan Kaprow), Marta Rozlere (Martha Rosler), Dīters Rots (Dieter Roth). Izstādes veidošanā iesaistījušies arī pazīstami jaunākās paaudzes latviešu mākslinieki Andrejs Strokins, Viktorija Eksta un Ingrīda Pičukāne, kas strādā ar nesenās vēstures atstātā mantojuma savdabībām.
Sākot ar pagājušā gadsimta vidu, arvien lielāka sabiedrības daļa sāka izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces ikdienā – telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras. Vieni baudīja plašu pasta pakalpojumu klāstu no durvīm līdz durvīm un varēja izvēlēties gan Polaroid kameru, lai iegūtu attēlu vienā vienīgā eksemplārā, gan pavairot tekstus un attēlus ar Xerox kopētāju neierobežotā daudzumā. Citi tikmēr meklēja puslegālus risinājumus, kā ar pieejamām tehnoloģijām radīt patvērumu no ideoloģiskās kontroles.
Turklāt, atkāpjoties no šo ierīču lietošanas instrukciju pragmatisma, dažādojās tradicionālie pašizziņas žanri un sociālo lomu konstruēšanas instrumenti, tai skaitā dienasgrāmatas, atmiņu klades, vēstuļu draudzības, ģimenes albumi un citas personīgās arhivēšanas metodes. Šo dažādo materiālu kopums uzrunās skatītāju kā sen neatvērta pastkastīte, kurā sūtījumu gūzma sevī slēpj iespēju atrast kādu personīgi adresētu ziņu.