Izstāde Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija

Dalī bija zināms ar savu dīvaino un pārspīlēto uzvedību, kas dažkārt dzīves laikā aizēnoja paša radošo darbību, kaitinot viņa mākslas darbu cienītājus un kritiķus. Mākslinieks pat īpaši izcēla savu sirreālistisko personību ar tādu atribūtu kā ūsas. Izstādes “Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija” mērķis ir izcelt Dalī īpašo un netradicionālo māksliniecisko valodu, ar kādu viņš cenšas materializēt uzskatus, sajūtas, sapņus un vīzijas. Māksliniekam svarīgi parādīt ne to, ko mēs redzam, bet gan jūtam, domājam, pārdzīvojam, iespējams, pat līdz galam neapzināto. Savos emocionāli ekspresīvajos un asociatīvajos darbos viņš tiecas atspoguļot procesus cilvēka zemapziņā, absurdās un neloģiskās kombinācijās un situācijās, apvienojot reālistiskus un pilnīgi naturālistiskus motīvus. Salvadoram Dalī jau skolas laikā notika vairākas izstādes gan dzimtajā Figeresā, gan Barselonā. 1922. Gadā, tēva mudināts, Salvadors Dalī devās uz Madridi apgūt tēlnieka profesiju Sanfernando mākslas akadēmijā. Studiju laikā radītajos zīmējumos Dalī brīvi eksperimentēja ar kubismu un dadaismu, gūstot lielu ievērību, pārsvarā no saviem studiju biedriem. 1926. gadā Dalī tika izslēgts no akadēmijas pēc tam, kad viņš uzstāja, ka neviens pasniedzējs nebūs pietiekami kompetents, lai pieņemtu viņa gala eksāmenu. Tajā pašā gadā Dalī pirmoreiz ieradās Parīzē, kur viņš tikās ar Pablo Pikaso. Pikaso par jauno gleznotāju bija dzirdējis pirms abu satikšanās no kataloniešu gleznotāja Huana Miro, kas Dalī mākslinieka talantu vērtēja ļoti atzinīgi. Pirms Dalī attīstīja savu individuālo stilu viņa gleznojumi pārsvarā balstījās uz Pikaso un Miro stila atdarinājumiem. 1927. gadā Dalī pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Jau pēc gada viņš piebiedrojās sirreālistu grupai. 1929. gadā Dalī sadarbībā ar kinorežisoru Luiju Bunjuelu uzņēma 20. gadsimtā visplašāk zināmo sirreālistu kustības filmu “Andalūzijas suns”. Tajā pašā gadā Dalī iepazinās ar savu nākamo sievu Helēnu Djakonovu-Devuļinu (plašāk zināmu kā Galu), ar ko, neskatoties uz abu ārpuslaulību sakariem, nodzīvoja kopā līdz pat mūža beigām. Sākoties Otrajam pasaules karam, Dalī ar Galu pārcēlās uz dzīvi ASV. 1942. gadā Dalī uzrakstīja autobiogrāfiju “Salvadora Dalī slepenā dzīve”. Pēc astoņu gadu pavadīšanas ASV Dalī atgriezās Figeresā, kur pievērsās katoļticībai. Šajā laikā viņa gleznās sāka parādīties kristīgie motīvi.