Ņujorkas Nacionālās Mākslas akadēmijas izstādēs Jānis piedalās kopš 1959. gada. Iedvesmojies no klasiskās renesanses arhitektūras, viņš Romā vislabprātāk strādā pie telpiskām konstrukcijām un dimensiju projekcijām. Septiņdesmitajos Jānis Annuss aizraujas ar kino un kopā ar domubiedriem Ņujorkas 42. ielā izveido Cine Centrum filmu studiju, pievēršoties kino valodas eksperimentiem. Annusam patīk projecēt domas, attēlus, telpu, piešķirot tai jaunu dimensiju un veidojot ietilpīgu un spilgtu ekrāna plakni. Ņujorku Jānis Annuss atstāj deviņdesmitajos, lai pārceltos uz Vāciju, tuvāk Rīgai un savam nepiepildītajam sapnim par atgriešanos mājās. Jāņa Annusa glezniecībā vienmēr ir Roma ar savu skanīgi dūmakaino atmosfēru, iznīcinošas gaismas apņemto panorāmu, ēnainajiem pagalmiem un gaismas priekškaru foniem, kas Annusa sapņu teātrī krāsās atklājas dažādu izmēru audeklos. Tur sarkanais tonis nereti izplūst kā pulsējošs asins plankums. Deviņdesmitajos gleznotājs Leipcigā kļūst par vienu no jaunā mākslinieku nama Spinnerei dibinātājiem. Viņš vienmēr ir ceļā, izzinot pasauli angļu, itāļu, vācu vai franču valodā.
Jāņa Annusa piemiņas izstāde
Rīgā dzimušais gleznotājs Jānis Annuss 1949. gadā kopā ar ģimeni emigrē uz ASV, un 1958. gadā kļūst par Ņujorkas Nacionālās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu. Jaunais mākslinieks rūpīgi pēta tēva – latviešu figurālās glezniecības klasiķa Augusta Annussa – radošo mantojumu. Tēvs emigrācijā glezno altāra bildes, lai varētu uzturēt ģimeni, bet Jānis Annuss divdesmit gadu vecumā ar Prix de Rome stipendiju dodas uz Itāliju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.