Izstādes autors Jānis Katlaps stāsta, ka agrāk zeme tikusi nomāta no Rīgas Domes, taču nu jau vairākus gadus līgumi vairs nav spēkā esoši un rēķini netiek saņemti. Ielas galā rosās buldozeri, kuri būvē dzelzceļa uzbērumu, dažas mājas likvidētas bez iepriekšēja brīdinājuma. Savukārt dārza mājiņās dedzina metāla tīkotāji. „Šis fotostāsts nav par privāto īpašumu, jo rudenī, kad raža ir novākta, nekāda lielā vērtība pāri nepaliek. Tas ir par ģimenēm, kuras daudzus gadus šeit kopušas zemi, būvējušas dārza mājas, siltumnīcas, pavadījušas vakarus ar bērniem un mazbērniem. Vairumā gadījumu šie dārziņi ir daļa no katras ģimenes vēstures,” stāsta autors. Fotostāstā atveidotais ir novērojams daudzviet. Mazdārziņu kultūras noriets ir daudzu pilsētas iedzīvotāju sadzīves sastāvdaļas nobeigums. Rīgas mazdārziņu kultūras vēstures aizsākums, iespējams, meklējams jau viduslaikos, kad klostera mūki un mūķenes sākuši apstrādāt zemi, lai izaudzētu dārzeņus, saknes un ogas. Pirmais zināmais zemes pieprasītājs ģimenes dārziņam Rīgā bijis vācietis Ernests fon Rots 1907. gadā. Tā brīža pilsētas mērs Džordžs Armitsteds pastiprināti pievērsies mazdārziņu ierīkošanai. Zemes kārotāji nodibināja „Ļaužu labklājības veicināšanas biedrību” un uzaicināja Rīgas parku arhitektu Georgu Kūfaltu par dārziņu ierīkošanas tehnisko vadītāju. 1937. gadā, apmēram 30 gadus pēc mazdārziņu kustības aizsākšanas, 64 pilsētas nostūros pletās kopumā 7752 mazdārziņi, bet 20 gadsimta beigās – jau ap 32 000 dārziņu, kas aizņēma 1600 hektāru platību.Jānis Katlaps fotogrāfiju apguvis Internacionālajā Fotogrāfijas vasaras skolā (ISSP), kā arī dažādās fotodarbnīcās un pašmācības ceļā. Autors piedalījies vairākās grupu fotoizstādēs Latvijā un ārvalstīs, viņa uzņemtās fotogrāfijas publicētas vairākās foto grāmatās. Jāņa Katlapa fotogrāfijas saņēmušas Starptautiskās Fotogrāfijas federācijas (FIAP) apbalvojumus. Kopš 2012. gada autors ir Pilsētas fotokluba dalībnieks. Projektu izstādīšanai Fotogrāfijas muzejā izvirzīja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 12 Eiropas fotogrāfijas jomas pārstāvji.
Jānis Katlaps. Cerību iela
Rīgas kartē ielu ar šādu nosaukumu nevar atrast. Tā ir neliela ieliņa netālu no Bolderājas, un šo nosaukumu piešķīris viens no tās iemītniekiem. Cerību iela ir neliels mazdārziņu rajons, kura vēsture aizsākusies 20. gadsimta 50. gados. Cerības šeit visiem ir vienas –, kādu dienu atgriežoties, neatrast savu saimniecību nodedzinātu vai buldozera nolīdzinātu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.