Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs

Atzīmējot mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka, aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa 150 gadu jubileju, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Molbertu zālē skatāma izstāde Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs, kurā eksponēta daļa no viņa atstātā mantojuma – 22 zīmējumu un 12 fotogrāfiju izdrukas.

Savā ziņā tā papildina otru nupat izveidoto un tupat muzejā aplūkojamo izstādi Ceļā uz latviešu tautu.Jānis Krēsliņš piedzima 1865. gada 20. oktobrī Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Alūksnes draudzes Alsviķu pagasta Kušku mājās. Skolas gaitas sāka Alsviķu pagasta Ķemera skolā, vēlāk tās turpināja Rīgā pie Mazās ģildes Krāsotāju cunftes meistara Jūliusa Celēviča.Būdams aizrautīgs folkloras un tautas tradīciju vācējs, aprakstīja savus ceļojumu iespaidus par Vidzemi un Latgali. Tos publicēja laikraksti Dienas Lapa, Dienas Lapas Pielikums un Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem. Krēsliņa spalvai pieder apraksti Latvju plostnieki (1890.), Malienas māmuliņu atmiņas iz seniem laikiem (1891.), tautas tradīciju un ticējumu izklāsti Bluķu svētki Inflantijā (1889.) un Inflantijas latviešu ticējumi par dzīvību un nāvi (1891.), kā arī divi oriģinālstāsti Broņislava (1892.) un Nora (1892.). 1888., 1890. un 1891. gadā Pētera Bērziņa apgādā izdeva Jāņa Krēsliņa sastādītu teiku krājumu trīs burtnīcās Latviešu teikas iz Malienas.1894. un 1895. gadā Jānis Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas notika 1896. gadā Rīgā, X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros. Ekspedīciju dalībnieku uzdevums bija savākt iespējami pilnīgus sadzīves priekšmetu un darbarīku komplektus, vērot vietējo sadzīvi, ieražas, fotografēt un zīmēt Vidzemes, Kurzemes un Latgales senos mājokļus un iedzīvotājus senajos apģērbos. Notika 11 ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem. Jānis Krēsliņš piedalījās četrās no tām: 1894. gada vasarā kopā ar inženierzinātņu studentu Krišjāni Zīvartu un skolotāju Pēteri Ābolu jeb Abulu (publicējās ar pseidonīmu Tālivaldis) devās ekspedīcijā pa Vidzemes rietumu un ziemeļu daļu. 1894. gada Ziemassvētkos Jānis Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas, Rucavas un Palangas apkārtni. 1895. gada Lieldienās – uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem –Kalējiem, Ķoniņiem, Pliķiem, Ziemeļiem, Dragūniem un Viesalgiem. 1895. gada vasarā – rudenī Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumu un vidusdaļu.Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas 79 Jāņa Krēsliņa akvareļi un eļļas gleznojumi: latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi. Muzeja krājumā ir arī 296 Jāņa Krēsliņa uzņemtas fotogrāfijas. Tajās redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā. Nīcā, Bārtā, Rucavā un ķoniņu ciemos uzņemti arī tradicionālajā apģērbā tērpti cilvēki. Fotogrāfiju otrajā pusē Krēsliņš pierakstīja nofotografētā cilvēka datus: vecumu, auguma garumu, matu un acu krāsu, plecu platumu, krūšu un galvas apkārtmēru, sejas garumu, plaukstas garumu un platumu.Par Jāni Krēsliņu pašu gan līdz šim vēl ir daudz nezināma – nav uzieta neviena fotogrāfija, kurā viņš būtu redzams, tāpat nav zināms viņa miršanas datums un atdusas vieta. No 1898. līdz 1916. gadam Jānis Krēsliņš ar sievu Kristīni Krēsliņu (dzimusi Zandersone) un četriem bērniem dzīvoja Ziemeļkaukāzā, vēlāk 20. gs. 20. gados – Padomju Savienībā, Ļeņingradā.