“Instalācijā Cilvēku pamestā pilsēta mēs paši savām rokām izveidojām cilvēku agresijas izpostītu telpu. Radīts, lai novērtētu zaudējumus, sajustu gaidāmās katastrofas mērogu un atcerētos par sevis saglabāšanās instinktu, lai tas nekad nenotiktu reālajā pasaulē. “ JJ/2022
Pārkāpjot pāri slieksnim, jūs ieejat cilvēku pamestā pilsētā. Ejot pa šaurā gaiteņa sudraboti balto grīdu, jūs mirkli sastingstat, aplūkojot aukstā neona izgaismoto sarkano apli, kura centrā ir iekārta šķietami vienkārša atslēga. Atslēga, kuras pagrieziens dod starta komandu nāvējošajam SS – 20 ierocim. Šīs raķetes fotogrāfija paveras visā telpas augstumā virs skatītājiem, ļaujot piedzīvot biedējošo raķetes palaišanas brīdi un liekot pacelt acis augstāk uz betona žoga malu.
Šo padomju laiku sienu, kas apjozta ar dzeloņstiepli, atpazīst ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas pieredzējis šos laikus, bet gleznieciskumu un aktualitāti tai piešķir grafiti, kura autors ir ne tikai mūsu valstī, bet arī tālu aiz tās robežām pazīstamais anonīmais mākslinieks KIWIE.
Viņa daiļrades žanrs – ielu grafiti kā laika un notikumu liecība, kā tiešs, atklāts un skaļš māksliniecisks paziņojums, kuram nav iespējams paiet garām. Nav iespējams, nolaižot skatienu, palikt vienaldzīgam un nav iespējams atbildēt tikpat anonīmi – par savu attieksmi pret šo pasauli. KIWIE dzird visu; tā māksla pamodināt garamgājēju emocijas ir atpazīstama un droši vien saglabās savu vēstījumu arī mūsu bērnos, un mūsdienās meklēt atbildes uz jautājumu: ko katrs no mums rada, lai piepildītu Zemes noosfēru ar dzīves gribu, vēlmi attīstīties un uzplaukt?