Koks un cilvēks Latvijas teritorijā ienāca teju vienlaicīgi – drīz pēc pēdējā leduslaikmeta beigām. Šo 12 000 gadu laikā notikušas kardinālas pārmaiņas visās jomās, taču cilvēka un koka līdzāspastāvēšana bijusi apbrīnojami noturīga. Koks un
mežs bijis gan Latvijas dabas vides pamatelements, gan svarīgs, neizsīkstošs resurss, tādēļ koka lietojumā ir nolasāma mūsu zemes un sabiedrības vēsture.
Izstādes piecās tematiskajās sadaļās akcentēts katram vēstures laikmetam tipisks koka funkcionālais pielietojums un raksturīga šķautne cilvēka un koka attiecībās. Vissenākie Latvijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates neolīta apmetnes – izstādē raksturo laikmetu, kad cilvēks pielāgojās pirmatnējai videi un tikai pakāpeniski to pārveidoja atbilstoši savām vajadzībām.
Savukārt LNVM glabātā kultūrvēsturiski nozīmīgā baznīcu kokskulptūru kolekcija izstādē ļauj iejusties sena dievnama atmosfērā, sniedz priekšstatu par koka pielietojumu pārmaiņās, ko nesa viduslaiku Livonijas piederība Hanzas sakaru tīklojumam.
Ar izstādi Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē LNVM turpina izstāžu ciklu, kas veltīts tiem Latvijai raksturīgiem dabas resursiem, kuri būtiski ietekmējuši cilvēka darbību, iemieso zemei un tautai raksturīgo estētiku, asociējas ar Latviju.
Cikls aizsākās 2014. gadā ar izstādi Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens, tuvākajos gados iecerēta keramikai veltīta izstāde.