Dejas fotogrāfijas aizsākumi sakrīt ar pašas fotogrāfijas izgudrošanas laiku 19. gs. vidū. Ar dagerotipijā iemūžinātām statiskām (parasti baletdejotāju) pozām kā sākuma punktu un beidzot ar tehnoloģiski modernākajām iespējām tvert mirkli mūsdienās, pēdējo gadsimtu griezumā baleta un fotogrāfijas attīstība un attiecības ir cieši saistītas. “Pat iedvesmotam fotogrāfam reti piemīt tā dēmoniskā acs, kas spēj kustības mirklīgumu pārvērst pārlaicīgā žestā,” reiz dejotāja Marta Greiema teica par Barbaras Morganas fotogrāfijām. Dejā izteiktais tēls tiek konstruēts no neskaitāmām kustībām, kuras atsevišķi notvert, iespējams, spēj tikai fotogrāfijas medijs. Vēsturiski sabiedrības priekšstatu par baletdejotāju, baletu un deju kā tādu nereti veidoja tieši fotogrāfija un tas, kā dejotājus redzēja fotomākslinieki. Latvijas Nacionālās operas un baleta un Latvijas Fotogrāfijas muzeja fotoizstāde Mēģinājums Latvijas baleta simtgades ietvaros izceļ personības – skatuves un aizskatuves māksliniekus un fotogrāfus –, kuri veido baleta tēlu šobrīd.
Izstādē skatāmie septiņu fotogrāfu darbi tapuši no šī gada janvāra līdz augustam dažādos baleta radīšanas apstākļos: uzvedumos un mēģinājumu zālēs, darbnīcās un studijā, atspoguļojot personības, procesu, emocijas, kustību un vidi. Fotogrāfijas tiks izstādītas ne tikai izstāžu zālē, bet arī integrētas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
1922. gada 1. decembrī notika Latvijas Nacionālā baleta pirmā pilna apjoma izrāde Veltīgā uzmanība. 2022. gada rudenī mūsu balets ar plašu programmu atzīmē savu simtgadi, kuras kulminācija būs Galā koncerts Latvijas Nacionālajam baletam 100 1. decembrī. Baleta vēsture un mūsdienas atspoguļosies fotogrāfijās, kinofilmās, grāmatā, spilgtos jauniestudējumos un citos īpašos notikumos.