Darinot savus objektus, Magdalēna Abakanoviča attālinājās gan no tekstila, gan abstraktās glezniecības. Tai pašā laikā ar dažādiem aušanā pielietojamiem un arī citiem dabiskiem materiāliem kā, piemēram, sizals, zirga sari, džuta, koku saknes, metāla stieples utt. – viņa drīzāk strādāja kā tēlniece, kurai bija svarīgi izcelt izejvielu materialitāti, plastisko padevību pieņemt daudzveidīgas formas un apjomus saskaņā ar autores ieceri. Līdz ar to atkal izvērsās diskusijas par tekstila un tēlniecības robežām, jo iepriekš neviens nebija veidojis monumentālas skulptūras no šādiem mīkstiem materiāliem. Māksliniece vēlāk atcerējās, ka viņas telpiskās tekstilijas nereti “kaitināja cilvēkus. Aušanā – franču gobelēns, mākslā – pop-art un konceptuālā māksla, bet te maģiskas, komplicētas, milzīgas [formas]...” Jauno, novatorisko redzējumu akcentē arī tekstiliju iespaidīgie izmēri un spēja mākslas darba ietekmes zonā iekļaut visu apkārtējo telpu. Lielo formātu dēļ nereti autores abakani liekas draudīgi vai noslēpumaini un atgādina nezināmu būtņu ādas vai ķermeņu fragmentus.
Magdalēnas Abakanovičas tekstila un tēlniecības darbu izstāde
Magdalēnas Abakanovičas pieeja radikāli reformēja tekstilmākslu, apzināti atbrīvojot to no lietišķi dekoratīvajām funkcijām. Meistares telpiskās kompozīcijas – abakani – pilnīgi mainīja priekšstatu par tekstila plastiskajām iespējām, izmantojamo materiālu loku, mākslas darba un vides
attiecībām, kas kopumā atstāja milzīgu iespaidu uz nozares tālāko attīstību visā pasaulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.