Raksturojot mūzikas un vizuālās mākslas attiecības autore norāda: “Daudzi mūziķi atzīst, ka, skanot klasiskai mūzikai visdažādākajās interpretācijās, tā viņu uztverē spēj vizualizēties arī neparastās krāsu kompozīcijās. Mūzika mūs var priecēt, iedvesmot, satraukt, aplaimot un skumdināt, liekot izjūtām bagātīgi un emocionāli atspoguļoties mūsu ikdienā, bet melodiskie skaņu ritmi var asociēties arī ar vārdiem dzejā, ar smaržām ziedos, ar pieskārieniem attiecībās. Krāsa un skaņa ir kā vēl viena dimensija, kas palīdz kļūt redzīgākam, atvērtākam un savās vērtībās stiprākam.”
Maijas Elizabetes Meņģeles radošais ceļš sācies J. Rozentāla mākslas skolā, kur viņa apguvusi zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju. Tēva būvinženiera mudināta izturēja nopietnu konkursu un iestājās Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Arhitektūras fakultātē.
Pēc arhitektūras studiju beigšanas Maija Elizabete Meņģele trīs gadus strādājusi J. Rozentāla mākslas skolā par skolotāju, mācot dekoratīvo noformēšanu un dizainu telpā un vidē, bet tad no jauna pievērsusies arhitektūrai. Nevēlēdamās strādāt lielajos projektēšanas institūtos, kur būtu jānodarbojas tikai ar tipveida projektu pārzīmēšanu, iestājusies darbā Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantorī. Sākotnēji projektēti grāmatveikalu, kultūras namu un teātru telpu interjerus, vēlāk sadarbībā ar kordiriģentiem brāļiem Kokariem veidota koncertzāle Ave Sol, tam sekojusi iesaistīšanās Cesvaines pils un baznīcas restaurācijā. M. E. Meņģeles vadībā izstrādāts arī Dauderu nama pārveides projekts, kurā vēsturisko ēku bijis iecerēts pārvērst par laulību pili. Tomēr 20. gadsimta 80.-90. gadu mijā Latvijā notiekošo politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā šī projekta īstenošana apturēta.
Līdz 1992. gadam Maija Elizabete Meņģele turpinājusi projektēt, gleznot un rakstīt par jaunajiem interjeriem, bet 1993. gada pavasarī viņa apstiprināta par par arhitekti- dizaineri Latvijas Ārlietu ministrijā. Turmākajos gados viņa līdzdarbojusies 24 Latvijas vēstniecību mājvietu izveidē ārvalstīs. 2000. gadā M. Elizabete Meņģele izveidojusi savu arhitekta biroju Labs stils, turpina projektēt, piedalīties arhitektūras konkursu izstādēs Eiropā, arī glezno un raksta žurnālam Latvijas Arhitektūra.
Līdzās glezniecībai otra mākslinieces aizraušanās ir bijusi ģeogrāfija un ceļošana. Studiju laikā Kamčatkas pussalā devusies 200 km garā pārgājienā uz Geizeru ieleju, taču uz Eiropas valstīmAukstā kara laikā izbraukt māksliniecei ticis liegts. Tam par īpašu šķērsli kalpojis fakts, ka viņas māte dzimusi Vācijā.
Muzejs aicina iepazīt arī nesen atjaunoto Dauderu ekspozīciju, kurā atspoguļots ēkas liktenis, virtuvē radīta 19.-20. gs. mijas recepšu un virtuves rīku pasaule, savukārt nama 2. stāva Kolekcionāra kabinetā var izzināt kolekcionāru un Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma attiecības 20. gs. satricinājumos, kā arī apskatīt Gaida Graudiņa kolekcijas daļu. Uzmanības vērts ir arī ievērojamā ainavu arhitekta Georga Kūfalta projektētais Dauderu piemājas dārzs, kas priecē ar ainaviskiem apstādījumiem, interesantu reljefu un dažādu sugu kokiem.