Kuratori tiecas izzināt, kuri mākslinieciskās prakses lauki piedāvā jaunas idejas šī brīža krīzes pārvarēšanai un jaunus modeļus ilgtspējīgākas un radošākas dzīves veidošanā. Gatavojoties šai izstādei, tika veikts plašs pētījums, kas gan aplūkoja mākslu tās šaurākajā nozīmē, gan pievērsās inovatīvajām, radošajām praksēm, kurās apvienojas jauna domāšana, zinātnes atziņas, tehnoloģijas un sociālās struktūras. Gadu pirms izstādes tika izsludināts atklātais konkurss, kuram pieteicās vairāk nekā 200 mākslinieku. Projekta kuratori idejas attīstībā iesaistīja tādas platformas kā Baltijas-Ziemeļvalstu tīkls “Renewable”, kā arī Eiropas kultūras sadarbības projektus “Techno-Ecologies” un “Soft Control”. Mākslinieku rezidences “Fieldwork”, kas notika uz kuģa pasākuma “Linz 2013” ietvaros Austrijā, turpināja attīstīt idejas un projektus izstādei “Lauki”. Prezentācijas un radošās darbnīcas, kas norisinājās festivālos “Transmediale 2013” Berlīnē un “Piexelache 2013” Helsinkos, konferencē “Media Art Histories 2013: Renew” Rīgā, tika izmantotas, lai apspriestu topošās izstādes darbus un tematus. Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki un RIXC dibinātāji. RIXC ir mākslas organizācija Rīgā, kuras rīkotais festivāls “Māksla+Komunikācija” ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem šīs jomas pasākumiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Armīns Medošs ir mākslinieks, rakstnieks un kurators, kurš dzīvo Vīnē, Austrijā. Izstāde „Lauki” ir turpinājums 2006. gada izstādes projektam “Viļņi”, kas tika īstenots Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls ar to pašu kuratoru komandu. No 200 konkursam iesūtītajiem pieteikumiem ekspozīcijai atlasīti 40 mākslas darbi no visas pasaules, tomēr īpaši koncentrējoties uz Centrālo, Austrumu un Ziemeļu Eiropu. Kuratori izvēlējās tādus darbus, kurus var uzskatīt par sociālo pārmaiņu iedīgļiem. Izstāde piedāvā spilgtu un dinamisku mākslas ainavu, kas izaicina esošos uzskatus, dekonstruē sociālo realitāti un uzbur pozitīvas nākotnes vīzijas. Jau sākotnēji projekta ideja tiecās parādīt, ka atsevišķi vairs neviens lauks vai apzīmējums nespēj pilnībā atspoguļot laikmetīgās mākslas daudzveidību. Šodienai ir raksturīgi, ka visinteresantākā jaunrade notiek savienojot vairākas nozares un disciplīnas – kombinējot māksliniecisko ar sociālo un dabisko, zinātnisko – ar emocionālo, sensitīvo – ar reālo.Izstāde “Lauki” atver laikmetīgu lauku brīvai un asociatīvai spēlei ar “radikālajām taksonomijām”. Proti, samiksējot un saliekot kopā esošās kategorijas, tiek veikts ļoti svarīgs “mērnieku” darbs – jaunu robežu iezīmēšana, kas palīdzēs radīt jaunas kontaktu zonas starp 21. gadsimta mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sociālo sfēru.Kaut arī mākslinieku saraksts vēl var nedaudz mainīties, ir iespējams aplūkot dažus piemērus, kas paskaidro radikālāko pieeju dažādību.Attiecības ar dabu ieņem nozīmīgu vietu šajā izstādē. Tās bieži vien tiek apvienotas ar interneta kultūrā rastajām idejām, kas balstās uz dalīšanos ar resursiem un sabiedrībai aktuālo jautājumu risināšanu, izmantojot līdzdalības un sociālos mehānismus.Daži darbi, kā, piemēram, Olivera Reslera (Oliver Ressler) “Leave it in the Ground” (2013) vai Šū Lī Čengas (Shu Lea Cheang) “Seedsunderground” (2013–2014) sniedz nepārprotamu politiska rakstura vēstījumu, aktualizējot jautājumus par atjaunojamo enerģiju, ilgtspējību vai cīņu par agrokultūras augu un sēklu dažādību.Citi darbi, kas ir mazāk politiski, atver mūsu maņas un prātus jaunām sajūtām un citādam pasaules skatījumam jeb, kā to sauc franču filozofs Žaks Ransjērs (Jaques Rancière), – “sensitīvajai izplatīšanai”. Māksliniece Līsa Jevbrata (Lisa Jevbratt) parāda, cik citāda izskatās pasaule, ja mēs iztēlojamies, ka uz to skatāmies ar dzīvnieka acīm. Beļģu kolektīvs “Okno” nodarbojas ar dārzniecību un biškopību uz māju jumtiem, lai radītu karti, kas atspoguļo augu izplatīšanos pilsētās. Ērihs Bergers (Erich Berger) mēra Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Manu Lukšs (Manu Luksch) piedāvā bezmaksas braucienu ūdens taksometrā apmaiņā pret sarunu ar “Kayak Libre”.Cilvēka ķermenis ir kļuvis par mezglpunktu kompleksajā spēka-lauku tīklā, kurā savienojas daba, ģenētika, zinātne, kā arī politiskie un ekonomiskie aspekti. Mākslinieks Gints Gabrāns nāk ar iniciatīvu pārveidot mūsu ķermeņus, lai ar jaunu enzīmu palīdzību mēs varētu pārtikt no zāles vai koku zariem. ‘Hu.M.C.C. – Human Molecular Colonization Capacity” ir projekts, kuru radījusi slovēņu māksliniece Maja Šmrekara (Maja Smrekar), kas izmanto enzīmu, iegūtu no pašas ķermeņa, lai izgatavotu jogurtu. Hansa Šheirlsa (Hans Scheirl) gleznas un instalācija “Transgenic (TM)” lauž barjeras starp 2D un 3D, vienlaicīgi paverot jaunas iespējas mākslinieciskai un ķermeniskai transgresijai.Sociālo un vizuālo lauku krustošanās ir tēma, kas parādās gan austriešu videomākslinieces Anjas Krautgaseras (Annja Krautgasser) darbā ar nosaukumu “Prelude” (2010), gan somu mediju mākslinieces Hannas Haslati (Hannah Haslaati) darbā, kurā tiek izmantoti geštalta psiholoģijas principi grupu dinamikas vizualizēšanai.Tādu aktuālu jautājumu krustpunkti, kur tiekas globālā ekonomika ar digitālajām tehnoloģijām, finanšu tirgus ekspluatēto darbaspēku prakse ar kultūru, vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju viedokļiem, – atspoguļojas britu mākslinieces Heilijas Ņūmenas (Hayley Newman) darbā “Histoire Économique” (2013), dāņu mākslinieku kolektīva “Superflex” video “Working Life” (2013), kā arī Ineses Doujakas (Ines Doujak) un Džona Barkersa (John Barker) darbā “Eccentric Archive” (2012–2014).Edvarda Snovdena (Edward Snowden) atsauksmes par ASV globālās uzraudzības aktivitātēm caur PRISM programmu ir pierādījums tam, cik nozīmīga ir neredzamā datubāžu un datu plūsmu pasaule. Datu lauki, cīņu lauki un karš pret terorismu ir pamats britu-japāņu mākslinieku pāra “YoHa” (Grehams Hārvuds (Graham Harwood) un Matsuko Jokokoi (Matsuko Yokokoji)) darbam “Endless War” (2012–2014), kā arī slovēņu mākslinieka Marko Peļhana (Marko Peljhan) un “Projekt Atol” darbam “We should take nothing for granted!”.Attiecības starp matēriju un informāciju, kuras ierosinājis kibernētikas pionieris Norberts Vīners (Norbert Wiener), apskata Martins Hauzs (Martin Howse) darbā “Earth Computer” (2012), kā arī Pamela Neurita (Pamela Neuwirth), Markus Dekers (Markus Decker) un Franks Ksavers (Franx Xaver) – darbā “Ghostradio” (2014). Latviešu mākslinieks Mārtiņš Ratniks ar instalāciju no 27 televizoru ekrāniem un franču māksliniece Sesila Babiole (Cecile Babiole) ar savu skaņas instalāciju strādā ar elektriskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem un enerģijām, tādējādi turpinot darbu pie “Viļņu” projekta, kas tika sākts 2006. gadā.Attiecības starp elektriskajiem un bioloģiskajiem laukiem, – sonificējot elektrisko signālu plūsmu, ko var saņemt no dzīviem mikroorganismiem, – tiek pētītas pašu RIXC mākslinieku izveidotajā mākslas un zinātnes projektā “Biotricity”, kas tapis kopā ar skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāru Johansonu.Šie ir vien nedaudzi piemēri no tēmām, par kurām stāsta ekspozīcijā iekļautie darbi. Izstādi “Lauki” papildina vairāki 16. starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla “Māksla+Komunikācija” pasākumi, kas norisināsies laikā no 15. līdz 18. maijam Rīgā un Liepājā: konference “Atjaunojamā nākotne” („Renewable Futures”), radošās darbnīcas par mākslu, zinātni, inovāciju kultūru un ilgtspējīgu biznesu. Plašākai auditorijai paredzētas publiskas lekcijas, audiovizuālu performanču programma un koncerti RIXC Mediju telpā un Spīķeros, kā arī īpaša izglītojoši izklaidējoša programma ikgadējās akcijas “Muzeju nakts” laikā. Sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (http://mplab.lv/) RIXC izdod katalogu kā speciālizlaidumu starptautiskajam akadēmiskajam žurnālam “Acoustic Space”.Jauno mediju kultūras festivāls “Māksla+Komunikācija” notiek jau 16. reizi un ir ieguvis starptautisku atpazīstamību ar tajā aktualizēto tēmu novatorismu. Ik gadu festivāls pulcē ap simts dalībnieku no dažādām pasaules valstīm, lai diskutētu par jaunākajām idejām un tendencēm mākslā, sabiedrībā, zinātnē un tehnoloģiju attīstībā.Festivālu un izstādi producē Jauno mediju kultūras centrs RIXC.
Māksla+Komunikācija 2014. Lauki
Lauki – zinātnisko, sociālo un tehnoloģisko pārmaiņu motīvi.Māksla mūsdienās ir mainījusi savu lomu sabiedrības dzīvē – tā ne tikai rada jaunu estētiku, bet arī iesaistās pārmaiņās zinātnes, sociālās uzbūves un tehnoloģiju jomā. Izstādes “Lauki” kuratori – Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs (Armin Medosch) – pēta mākslas un sabiedrības atjaunošanās un pārmaiņu motīvus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.