Karikatūra visos laikos ļoti jūtīgi reaģējusi uz vizuālās valodas un stilu izmaiņām. Par dzēlīgu satīru objektu jau 19. gadsimtā bieži kļuva impresionisms, bet 20. gadsimtā – modernā māksla. Modernisma gadījumā kritika bija tik asa, ka karikatūristus šajā kontekstā dažkārt pat tēlaini sauca par velna advokātiem, kuri bremzēja jauno virzienu attīstību un mēģināja sabiedrībā veidot negatīvu reakciju pret tiem.
Līdzīgi notika arī 20. gadsimta 20. gados Latvijā, kad prese kļuva par kaujas lauku akadēmiski ievirzītiem māksliniekiem un modernistiem. Konflikta epicentrā ar jaunajiem latviešu modernistiem, Rīgas mākslinieku grupas biedriem, nonāca Jānis Roberts Tillbergs (1880–1972) un Rihards Zariņš (1869–1939). Ja glezniecībā un teorētiskajos uzskatos šī konfrontācija ir bijusi principiāla un nepārvarama, tad karikatūras žanrā, kurā sevi šajā laikā aktīvi realizēja abas konfliktā iesaistītās puses, atšķirības nav tik pamanāmas un izpaužas vairāk saturā, nekā formā.
Modernisma laboratorija ikvienam kļūs par neparastu ceļojumu kultūras vēsturē, aizraujošu jaunā iepazīšanas procesu, kurā piedalīties aicinām arī Jūs!