Izstādēs Zītare piedalījās kopš 1963. gada; 1970. gadā viņa iestājās Latvijas (toreiz LPSR) Mākslinieku savienībā. Izstādes mērķis ir izcelt mākslinieces atstāto mantojumu no aizmirstības ēnas un akcentēt plašas pētniecības iespējas 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslā.
“Nodošanās mākslai nav viegls, patīkams laika kavēklis. Katrs mākslinieks ienes šajā pasaulē skaidrību. Tiecoties pēc tās, veidojas personiskais rokraksts,” kādā rakstā minējusi M. Zītare - tieši tas būtiski atspoguļojas viņas pašas mākslas darbos. To galvenais fokuss ir klasiskā modernisma izpausme, kurā parādās simboli un emocionālais saturs.
Laikabiedri gleznotāju raksturo kā atturīgu un spēcīgu personību, kas nebaidījās izrādīt savu individualitāti. Raksturīgākās Māras Zītares mākslas iezīmes ir faktūra un plaši krāsu laukumi, bet tēlu pasaules centrā vienmēr ir bijis cilvēks.