Vārds simbioze nāk no sengrieķu sin-, kas nozīmē kopā vai ar, un -vios, kas nozīmē dzīvība; tas burtiski nozīmē dzīvot kopā jeb sadzīvot. Aizpurva kolekcijā tiek pētītas dažādas harmonijā līdzās pastāvošas vienības: ielu māksla un tēlniecība, māksla un mūzika, arhitektūra un underground. Organiskas formas, spilgtas krāsas un psihodēliskas vīzijas atrod perfektu līdzsvaru Mārtiņa darbos. Zilās, oranžās un pelēkās krāsas atbalsojas gan audeklā, gan gaismas skulptūrās, izgaismojot telpu ar dzīvīgumu un intensitāti.
Aizpurva gleznas ved ceļojumā, kas izzina pretēju spēku mijiedarbību, un to, kā kontrastējoša pieredze var radīt atmodu, kas veido to, kas esam kā cilvēki.
Mākslinieks saka: “Veids, kā augt, ir izslēgt ego, ļaujot ķermenim un garam būt veselam un sazināties ar apkārtni. Izstādes tēma “Simbioze” radās dabiski saskarsmē ar cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī pastaigām pa dabu un pilsētām. Bērnībā es aizrāvos ar zīmēšanu, un esmu to darījis visu mūžu ar lielākām vai mazākām pauzēm; bet tomēr esmu laimīgs, ka neesmu zaudējis bērnišķīgos izklaidēšanās veidus. Man patīk grafika, kas ir arī manu zīmējumu pamatā; tas ļauj man redzēt skaidras līniju un formu robežas. Es redzu, ka jebkurš zīmējums, glezna vai pat skulptūra savā ziņā ir grafiska, jo 2D nāk pirms 3D. Tas ir tieši saistīts ar izstādes koncepciju – nebūt iestrēgušam vienā vietā, ierobežotam ar zināšanām, kas tevi ieskauj, bet meklēt jaunas pieejas un esamības veidus. Atrast simbiozi starp dažādām idejām, un svinēt to vienotību caur radīšanu.”