Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle

Izstādes tematiskie motīvi – daba un senvēsture – abiem ir tikai vizuāla atslēga, lai tiektos izprast lietu un parādību būtību. Mikalojus Konstantins Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu “padarīt redzamu” skaņu. Mākslinieks studē mūziku Varšavā un Leipcigā, pēc 1900. gada aktīvi glezno, radīdams vienai tēmai veltītus darbu ciklus: “Sonātes”, “Pasaules radīšana”, “Pilis” un citus. Izstādē M. K. Čurļoņa darbi iezīmē trīs tematiskos lokus – simboliskās kompozīcijas, jūras ainavas un senās Lietuvas motīvus. Fotogrāfijas savukārt dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu, kur gūtie iespaidi pēc tam reflektējas gan zīmējumos, gan glezniecībā. Rūdolfs Pērle kā personība un kā mākslinieks ir izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un noskaņām. Kā raksta viena no izstādes kuratorēm Dace Lamberga: “Par savai daiļradei nozīmīgu gleznotāju Rūdolfs Pērle atzina simbolistu Mikaloju Konstantinu Čurļoni, Pēterburgā augstu vērtētu lietuviešu gleznotāju. Abiem māksliniekiem bija atšķirīga profesionālā izglītība, taču abu gars līdzīgi smaka Pēterburgas lielpilsētas džungļos, abiem tuva bija dzimtenes daba un bezgalīgā ilūziju un fascinējošo sapņu pasaule.” 20. gadsimta sākuma Pēterburgā Čurļonis bija tā laika mākslinieku elites visnotaļ atzīts un augsti vērtēts, turpretī Pērle spiests strādāt algotu darbu gumijas fabrikā “Treugoļņik” (“Треугольник”) un gleznot brīvajos brīžos, tomēr viņus abus visu mūžu neatvairāmi saistīja “lielās” tēmas – dzīvība un nāve, satikšanās un šķiršanās, laicīgais un mūžīgais.Muzeja Lielajā izstāžu zālē un Boses zālē tiks eksponēti ap 40 Rūdolfa Pērles darbi – gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā muzeja krājuma un pirmo reizi tik lielā apjomā Mikalojus Konstantina Čurļona darbi no viņa vārdā nosauktā Kauņas Nacionālā mākslas muzeja – 20 gleznas, 30 zīmējumi un 40 fotogrāfijas. Neatņemama izstādes ekspozīcijas sastāvdaļa ir Čurļoņa mūzika.Teksts: Vita Birzaka