Sarīkojumā Spožs pērkona veseris slapjā mākoņa laktā triecas izskanēs Modra Zihmaņa dzeja. To lasīs aktieri Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats. Jubilāra iemīļotās melodijas skanēs Aleksandra Ļebedeva akordeonistu trio izpildījumā.
Dzejnieku sveikt aicināti visi, kuriem tuva Modra Zihmaņa daiļrade, patriotisma gars un sirsnīgi stāsti par kopīgi pavadītajiem brīžiem.
Modris Zihmanis ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Liepājas 2007. gada Gada liepājnieks, saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda Goda zīmi Lāčplēsis, Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojumu Atzinības Goda Zīme, medaļu Zemessardzei 15 gadi, Barikāžu dalībnieka medaļu, Aizsardzības ministrijas piešķirto Goda rakstu pateicībā par Tēvzemes mīlestību un ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera brigādes ģenerāļa Riho Terrasa piemiņas balvu.
Nacionālais partizāns, dzejnieks, rakstnieks un publicists Modris Zihmanis dzimis 1927. gada 1. decembrī Tērvetes pagasta Lāčplēšos. Izglītība vidējā – mācījies Jelgavas un Rīgas tehnikumos. Šajā laikā iesaistījies skolu jaunatnes pretošanās kustībā, bet 1948. gadā – nacionālo partizānu apvienībā.
1949. gada 17. marta Īles partizānu pēdējā kaujā ar 760 čekas karavīru pārspēku tika ievainots un sagūstīts, piespriestais nāvessods aizvietots ar 25 ieslodzījuma gadiem, no kuriem lēģeros un cietumos aizvadīti 15 gadi un 15 mēneši.
Ieslodzījumā atkārtoti iesaistījies streiku organizēšanā, par ko vairāki gadi bija jāpavada Uraļskas un Vladimiras cietumu politizolatoros un specrežīma nometnēs Kazahstānas svina rūdas un akmens lauztuvēs.
Nelegālā literārā darbība kopš 1950. gada. Pēc atgriešanās Latvijā kārtot iestājeksāmenus Latvijas Valsts Universitātē netiek pielaists, arī publicēšanās aizliegta. Strādājis Liepājas metalurgā, publicēšanās iespēja, sākot ar Atmodas gadiem. Izdoti četri dzejas krājumi un četri prozas krājumi, neskaitot kopkrājumus.
Savas nelokāmās pārliecības dēļ Modris Zihmanis bija spiests klusēt visus okupācijas gadus. Trešās atmodas laikā kļuva par Latvijas neatkarību atguves hronistu, kurš ar lielu pārliecības spēku un jau ar poētisku meistarību atsaucās ik būtiskam notikumam.
Viņš bija tā laika progresīvāko kustību un organizāciju biedru rindās, allaž tur, kur risinājās izšķiroši notikumi un bija jāpasaka skaudrs, atklāts vārds. Viņš bija viens no tiem, kurš kā smagu spaidu izjutis komunistiskā režīma nežēlību un necilvēcību, cik un kā vien bija iespējams cīnījies pret to, brīvības atgūšanā darīja visu, kas viņa spēkos, lai piepildītu ideālus, ko jau bērnībā un jaunībā turēja godā.
Apbrīnojama ir Modra Zihmaņa sabiedriskā aktivitāte. Viņš ir darbīgs Latvijas Rakstnieku savienības, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas un apvienības Daugavas Vanagi Latvijā Liepājas nodaļas biedrs.
Vislielāko gandarījumu viņam sagādā tikšanās ar jauniešiem, kad no savas pieredzes un pārliecības jaunatnei var dot orientierus, kādus viņi meklē mūsu pašreizējās visai haotiskās dzīves situācijās.
Modris Zihmanis ir bieži aicināts viesis pilsētas un lauku skolās, bibliotēkās. Ilgus gadus sadarbojās ar Jūras spēku mācību centru, virsdienesta jūrniekiem. Ir viens no iniciatoriem Latviju kritušo karavīru pieminekļu apzināšanā, piemiņas zīmju uzstādīšanā un kritušo pārbedīšanā. Bieži ticies tikšanās ar Studentu bataljona zemessargiem un jaunsargiem, audzinot valstisko apziņu, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Modris Zihmanis ilgstoši sadarbojas arī ar Latvijas Okupācijas, Latvijas Kara muzeja un Liepājas muzeja darbiniekiem.
Daudzi liepājnieki, kā arī citviet sastaptie ļaudis, tiekoties ar Modri Zihmani, izjutuši viņa lielo labvēlību saskarsmē ar cilvēkiem, sirsnīgos draudzības apliecinājumus, viņa mīlestību pret savu tautu un dzimteni, kas caurstrāvo visas viņa domas un jūtas, ilgas un cerības. Arī atmiņas, kad dzīve cietumos un nometnēs šķita kā murgs un sapnis par brīvu Latviju — tāls un nesasniedzams.