Par rakstītā vārda nozīmību visveiklāk izsakās pats autors: “Uzrakstīt dzeju ir – uzbūvēt mūzikas instrumentu, uzradīt, teiksim, vijoli. Vārdos nevar izstāstīt, ko nozīmē uzradīt. Ikviena radīšana nav izstāstāma – kā laime, kā mīlestība. Bet instruments galu galā tiek radīts. Taču tas paliek mēms, kamēr nav muzikanta. Un muzikanti esat jūs. Te sākas pats galvenais – mūsu radītā instrumenta un jūsu spēlēttalantības kopdarbība.” (No Ojāra Vācieša runas pie Raiņa pieminekļa 1979. gadā).
Dzeja ir saruna. Dzejnieka saruna ar lasītāju vai klausītāju. Dzeja top brīžos, kad tie atbild, atsaucaties dzejniekam.