Pēc Otrā pasaules kara Paulis Cīrulis sekoja savai topošai dzīvesbiedrei izsūtījumā uz Sibīriju, Blagoveščensku Amūras apgabalā, kur viņam izdevās atrast darbu fotogrāfa arodā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas Paulis Cīrulis turpmāk vairāk nekā 30 gadus strādāja par fotogrāfu Rīgas Medicīnas institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas izdotajos laikrakstos „Padomju Mediķis” un „Pulss”.
Izstādei izraudzītās fotogrāfijas ir kā reportāža par pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu notikumiem, tradīcijām un vidi, ikdienas darbu un cilvēkiem Rīgas Medicīnas institūtā un dažādās Rīgas klīnikās.
Katra fotogrāfija ir atsevišķs, fotogrāfa iemūžināts sižets, pēc kura var atpazīt gan laika garu un cilvēku „sadzīvošanu” ar padomju reglamentu, gan sajūsmināties par mediķu aizrautību un mīlestību pret savu arodu. Lielu vērību Paulis Cīrulis piešķīris attēla kompozīcijai un estētikai, tādējādi radot pats savu rokrakstu tā laika ierastajā, nereti „iestudētajā” sociālistiskā reālisma žanrā.
RSU Komunikācijas studiju katedras docents, fotogrāfs Alnis Skale: „Tieši ainaviskie vērojumi satuvina P. Cīruļa darbu estētiku ar fotogrāfijas vidē populāro un joprojām laikmetīgo sociālās ainavas jēdzienu. Šādas fotogrāfijas pieejas ietvaros cilvēks tiek attēlots, pretstatot to pastorālai ainavai. Tādejādi fotogrāfija sāk liecināt par cilvēku gan kā ainavas vai urbānās vides radītāju, gan produktu, piešķirot darbiem politiskas konotācijas.”
Attēli izgatavoti no melnbaltajiem foto negatīviem vai to digitālajām kopijām.