1960. gados Hermanis Ničs (Hermann Nitsch, 1938) kopā ar Ginteru Brusu (Günter Brus), Oto Mīlu (Otto Muehl) un Rūdolfu Švarckogleru (Rudolf Schwarzkogler) veidoja vienu no radikālākajām 20. gadsimta mākslas kustībām, kas mākslas vēsturē pazīstama ar nosaukumu Vīnes akcionisti. Par savu mūža darbu viņš atzīst 50. gadu beigās radīto Orģiju mistēriju teātri (Das Orgien- Mysterien-Theater), kas ir intensīva mākslas pieredze, kurā savienojas glezniecība, teātris, mūzika un lirika ar liturģiski reliģioziem elementiem.
Orģiju mistēriju teātra pamatā ir ideja radīt kaut ko vairāk par teātra iestudējumu, un Hermanis Ničs uzskata, ka tas ir iespējams tikai brīdī, kad vienlīdzīgi tiek iesaistīts un pārveidots gan skatītājs, gan aktieris. Savā ziņā tā ir mākslas terapija, pie kuras Vīnes akcionisti nonāca, pakāpeniski studējot Zigmunda Freida un Vilhelma Reiha darbus. Orģiju mistēriju teātrī nevar pasīvi vērot un palikt neitrāls, kā teicis Oto Mīls: “Mūsu darbība bija ne tikai mākslas forma, bet pāri visam eksistenciāla attieksme.”