Rasa Jansone. Barošanas migla

Tas ir psihofizisks stāvoklis, kurā sieviete nonāk, kopjot mazu bērnu. Dzīve barošanas miglā ir visdažādākā – katram portretam ir savs stāsts. Dažas miglā noslēpās, dažas tajā apmaldījās, dažas – nozaudēja savu bērnu tēvus. Portretu vidējais izmērs ir 180x200 cm. Tie gleznoti eļļas tehnikā, izmantojot fotogrāfiju – šīs sērijas tapšanā tas ir svarīgi, vajadzēja panākt maksimālu portretisku līdzību, bet maza bērna mamma nevar pozēt gleznojumam nepieciešamās stundas, jo viņai nekad nav laika. Gleznu tapšanas procesā tās tika rādītas modelēm. Rasa Jansone stāsta, ka bijis ārkārtīgi satraucoši vērot, kā viņas skatās uz uzgleznoto: “Nekad neviens tik rūpīgi nav pētījis manus darbus.“ Viena no gleznu modelēm mākslas kritiķe Ieva Lejasmeijere par “Barošanas miglas“ sēriju saka: “Raugoties no iekšpuses, mierīgi atskārstu, ka intelekts var būt kaislīgs un dokumentālisms – glezniecisks.” Rasa Jansone pārstāv Latvijas mūsdienu glezniecībā retu – intelektuālu un vienlaikus ekspresīvu – virzienu. Sižetisko kompozīciju tēmu lokā – gan dokumentāli un privāti notikumi, gan vispārināti vērojumi un apsvērumi, nereti saistīti ar refleksiju par feministiskām idejām, kā arī ar atsaucēm uz literāriem un teorētiskiem tekstiem. Māksliniece studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, piedalījusies glezniecības un vides mākslas izstādēs kopš 2000. gada. Iepriekšējo personālizstāžu un gleznu ciklu nosaukumi ir šādi: Latvieši (2000–2005), Sniegbaltītes slepenā dzīve (2004), Mammas cerības (2007), Sieviešu diena (2008, kopā ar Ivetu Lauri, Ievu Dzintari un Mariku Vītiņu), Atpakaļskata spogulis (2011), Ikdienišķā vīrišķība (2012), Es paņemu mazumiņu šeit un nolieku to tur (2014).