Veidojot darbus, Lismanis izmanto savu ikdienas praksi, darbojoties kā asistentam mākslinieku studijās Londonā. Koncentrējoties uz neredzamajiem fotogrāfiska attēla tapšanas procesiem, mākslinieks atzīst un vienlaicīgi izaicina attēlu
veidošanas tradicionāli pieņemtās struktūras, to izstādīšanas veidus un mākslas ražošanas industriju. Noteicošā loma Lismaņa praksē ir interesei par materiāliem, darbu ražošanas apstākļiem, un mākslinieku studiju un izstāžu telpām. Rezultātā viņš veido atvērtu sarunu starp indivīda subjektīvo ikdienas uztveri un mākslas darbu formālajām kvalitātēm. Tādējādi mākslinieka fragmentārā un dažkārt iracionālā pieeja veido jaunas formas, nozīmes un kopumus, pievēršot uzmanību lietu uzbūvei pēc būtības. Darbos viņš izmanto gan paša uzņemtu, gan atrastu fotogrāfiju un fotogrāfisko attēlu ražošanas procesa pārpalikumus. Savienojot kolāžās un, atsaucoties uz urbānajā vidē dominējošo estētiku, Lismanis tās nopūš darbus ar fotogrāfiskajā drukā izmantotajām tintēm.
Izstādes Arrangements kuratore Evita Goze stāsta: „Izstādē redzamais materiāls ir attīstījies, pastāvīgi izmantojot dažādus fotogrāfijas un mākslinieciskās ražošanas piederumus. Reinis Lismanis sniedz iespēju pārdomāt iepriekš tapušus darbus, vienlaikus izmantojot tos kā avotu jaunu atkārtojumu un interpretāciju radīšanai. Arrangements ir savāktu materiālu un konceptuālu elementu kopums, kas ir gan izstrādāts (kā arī noraidīts) iepriekšējos projektos un pandēmijas laikā pārskatīts
un pārstrādāts, gan iekļauti arī vairāki jaunradīti, līdz šim neizstādīti darbi.”