Šajā programmā krievu folkloras dzīlēs iedvesmu atradušo klasiķu Valērija Gavriļina, Georgija Sviridova un Jurija Faļika mūzikai līdzās Artura Maskata emocionāli iespaidīgais opuss "Lieldienās" ar Borisa Pasternaka dzeju.Par Valēriju Gavriļinu un Georgiju Sviridovu var runāt līdzīgās intonācijās - abus uzskata par krieviskā garīgā kodola īsteniem izpratējiem un iemiesotājiem skaņumākslā. Abi atzinīgi izteicās viens par otra darbiem. Par abu meistaru aiziešanu žurnālisti un mūziķi teica - lūk, aiziet pēdējie, kas saprata Krieviju un spēja par to runāt bez lieka patosa un ar dziļu izpratni. Sviridovs nomira 1998. gada 6. janvārī. Gavriļins aizgāja 1999. gada 28. janvārī. 2009. gada 23. janvārī viņiem piebiedrojās Jurijs Faļiks - vīrs, kuru zināja šaurāks ļaužu loks un kura daiļradē Krievijas sakrālās pirmatnības meklējumi tomēr bija tikpat nozīmīgi kā Sviridovam un Gavriļinam. Par visiem trim var teikt - viņi aizgāja Kunga Kristīšanas svētku sala (tautas nosaukums - крещенские морозы) laikā.Kaut arī Valērijs Gavriļins un Georgijs Sviridovs dzīves laikā tika godināti ar tituliem un prēmijām, viņi nepiederēja pie tā sauktā izredzēto pulciņa, ko Sviridovs sauca par мировая антреприза - vispasaules "mākslinieciskais uzņēmums". Kaut kas neērts bija Sviridova un Gavriļina dzīves pozīcijā. Viņi nebija elastīgi. Viņiem bija pārlieku definēts pasaules uzskats. Par tautas mutvārdu daiļradi Gavriļins teica: "Folklora ir noteiktu, nobriedušu morālo uzskatu un ticības auglis. Bez šīm sastāvdaļām folklora nav iespējama." Šis teiciens pasaka arī visu būtisko par paša Gavriļina un arī viņa kolēģu Sviridova un Faļika mūziku.Arturs Maskats par skaņdarbu "Lieldienās": "Augšāmcelšanās brīnums, dabas spēks un varenība, cilvēku balsis Tajā pavasara naktī un visos pavasaros pēc tam - to visu ir ģeniāli izteicis Boriss Pasternaks Kristum un Lieldienām veltītajos dzejoļos romānā "Doktors Živago". Es nezinu daudz darbu pasaules literatūrā, kur kristietības ideja būtu izteikta ar tādu spēku. Tikai mēģināju kaut nedaudz tuvoties vienai no šīm atklāsmēm... Darbs veltīts Aleksandram Antoņenko - izcilam māksliniekam un ļoti dziļam cilvēkam. Mana vislielākā pateicība arī Latvijas Radio korim un Sigvardam Kļavam."Biļetes (Ls 5-15) "Biļešu paradīzes" kasēs un www.bilesuparadize.lv
Rīgas festivāls. Aleksandrs Antoņenko un Latvijas Radio koris
Mūziķi:Ieva Ezeriete, soprāns,Aleksandrs Antoņenko, tenors,Latvijas Radio koris.Diriģents Sigvards Kļava.Programma:Jurijs Faļiks, Valērijs Gavriļins, Arturs Maskats, Georgijs Sviridovs.Programma “Krievu romantika” ar lieliem panākumiem izskanēja 2011. gada maijā Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā. Eiropas laikmetīgās mūzikas festivālu lielzvaigznes Latvijas Radio kora un pasaulē pieprasītā opertenora Aleksandra Antoņenko sadarbība krievu romantisma noskaņās izrādījās tik iedvesmojoša un augstvērtīga, ka viņu uzstāšanos pārpildītā Latvijas Universitātes Lielajā aulā daudzi novērtēja kā pērnā pavasara spilgtāko muzikālo piedzīvojumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.