Skatloga centrā esošais Konstantīns atrodas vienlaikus sastingumā un kustībā. Attēlu kopums, kurā viņš piefiksēts ar pāris sekunžu nobīdi, veido dobumu jeb padziļinājumu mākslinieka prātā un ideju ģenerēšanas procesā. Iveta Gabaliņa Konstantīnu atplēsusi, parādot kā brutalitāte (iespējamais - ārējais) saskaras ar trauslo (iekšējo, radošo). Darbs nav izaicinošs, bet drīzāk filozofiski aicinošs.
Māksliniece darbu komentē: ''Kādā Satori.lv publicētā sarunā Kaspara Irbes pētniece, vēsturniece Ineta Lipša iesaka izvairīties no istiem un ismiem. Ilgi domāju par viņas sacīto, kūrējot Konstantīna Žukova izstādi ISSP Galerijā, kas veltīta homoseksualitātei Latvijā un tikusi atvērta vienlaikus ar manis radīto mākslinieka portretu Rīgas Mazākajā Galerijā. Kas slēpjas aiz šiem istiem un ismiem? Vai tā ir varas radīta ideoloģija ar nievājošas attieksmes pieskārienu kā norāda Lipša, vai arī kādas personas iemiesota konstrukcija? Kā runāt par tēmām, kas tik jūtīgas, ka šķiet, vienīgā pieklājīgā runas forma ir runāšana čukstus? Konstantīns ir portrets laikā un man tas atklāj arī procesu, kurā mākslinieks aicina skatītāju atbrīvoties no priekšstatu uzslāņojumiem.''