.. Rudīte Dreimane (1948) glezno rozes jau sen, pirms gadiem divdesmit tapa pirmās mākslinieces gleznotās rozes, caur tām tika izdzīvota dzīve, līdz pēdējās bija jau kaltētās rozes, kas nedaudz asociējās ar rokoko salona dāmām. Tas ir motīvs, kas mākslinieci vilina joprojām, tātad viss par rozēm vēl nav uzgleznots un tur jau arī ir kur izgleznoties – krāsu toņi, to tonālās attiecības, forma un gaisma, ko izstaro jutekliskais, ēteriskais zieds. Brīžiem vairāk kā sapnis, mazāk kā realitāte. Un to es rakstu par glezniecību, kas vienmēr centusies būt brīva no liekvārdības, detaļu bagātības, raibuma, jo tāda joprojām ir Rudītes Dreimanes glezniecība. Izstādē “Brokastis zaļumos” eksponēti pēdējā gada darbi, kas tajos jauns, vēl nebijis Rudītes Dreimanes glezniecībai, to redzēs tie, kas atnāks apskatīt izstādi un kuriem ir ar ko salīdzināt ar to, kas guļ atmiņu apcirkņos no iepriekš redzētās Rudītes Dreimanes, bet tiem, kas tiksies ar viņas mākslu pirmoreiz, tiem viņa var būt patīkams pārsteigums.
Rudīte Dreimane. Brokastis zaļumos
Gan jau katram no mums kādreiz ir vaicāts, kādi ir mīļākie ziedi, un, nedaudz padomājot, seko atbilde – tulpes, narcises, sniegpulkstenītes, rudzupuķes, peonijas, rudbekijas... Ziedu taču ir tik daudz, kuram gan nepatīk maijpuķītes vai puķuzirņi, vispirms jau to burvīgā smarža, bet roze ir roze, tā nav tikai puķe, bet roze.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.