Teatrālajā ekspozīcijā vietu atraduši dārzeņi, puķes, augļi un garšaugi, kurus Šekspīrs ievijis savās lugās un sonetos. To daudzveidība apliecina viņa zināšanas botānikā, ilustrē laikmetu un sabiedrības tikumus. Aprīļa nogalē Botāniskajā dārzu vērts apmeklēt, jo pilnā plaukumā ir Kobus, Lēbnera un citas magnolijas, kas jau pirms lapu parādīšanās, vērušas lielus baltus ziedus. Koki ir līdz pat 50 gadus veci, tādēļ ziedēšanas laikā tie apskatāmi visā krāšņumā. Acāliju mājā, kā spilgts šīs sezonas atvadu sveiciens, izplaukušas visvēlāk ziedošās acālijas. Tropu tauriņu mājā ir apskatāmi zebrutauriņi, koku nimfas, dažādi dižtauriņi un helikonīdi, kā arī citi košie lidoņi.
Šekspīra dārzs
„... Ir lilijai tavs balto roku cēlums, Bet majorānā brūno matu nakts, Un rozes bāl un izjūt kaunu kvēlu, Jo viņu krāšņums viss no tevis zagts. ...” (V. Šekspīrs, Sonets XCIX) Izstāde “Šekspīra dārzs” atklāj renesanses dižgara daiļradi neierastā gaismā: izceļot augus, kas, ļaujoties Šekspīra darbu valdzinājumam, iespējams, var paslīdēt garām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.