Signe Vanadziņa. Pēc negaisa

Vienmēr prezentēta kā profesora Induļa Zariņa skolniece, pēdējos gados Signe Vanadziņa gleznu stāstošajā telpā arvien vairāk vietu dod abstrakcijai, bet joprojām iepriecina ar savu “spēka pilno optimismu, krāsu spožumu, veiksmīgajiem krāsu salikumiem un emocionalitāti” (tā gleznotājas rokrakstu vērtēja mākslinieks Jāzeps Pīgoznis). “Krāsa spēlē galveno raksturlomu Signes darbos un tā atspoguļo viņas spēcīgo, dzīvespriecīgo raksturu. Tā var būt piesātināti kontrastaina, citos darbos maiga, bet reizē krāsaina. Žilbinoši zilais pret sarkanīgi oranžo, lillīgie un zaļie toņi pret koši dzelteno. Signe atrod krāsaino sniega baltumā, lietus pelēkumā un nakts melnumā,” – tā par Vanadziņas darbiem precīzi saka Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības vadītāja, gleznotāja, grafiķe, scenogrāfe Linda Treija. “Signes māksla ir dzīvespriecīga. Tā ir krāsu eksplozija, kas padara pelēcīgo ikdienu par aizraujošu ceļojumu glezniecības pasaulē.”Izstādē Siguldā skatāms arī “viens metrs mākslas”, ko augusta beigās Signe rādīja Korejā 22. Seulas Starptautiskajā mākslas festivālā, būdama viena no retajiem Austrumeiropas mākslas pārstāvjiem. Izstādi un konferenci organizēja Āzijas mākslinieku savienība, tajā piedalījās 40 valstu pārstāvji un tās noteikums – katram māksliniekam tiek dots tikai viens tekošais metrs sienas telpas. Vanadziņa tajā ietilpināja astoņus darbus, parādot savu Latvijas sajūtu. Signe Vanadziņa Latvijas mākslas vidē pārliecinoši ienāca deviņdesmito gadu beigās, vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā (Induļa Zariņa Monumentālās glezniecības meistardarbnīca), pārsteidzot ar savu dzīvespriecīgo pasaules redzējumu un sulīgo krāsu izmantojumu. Kopš 1995. gada Vanadziņai bijušas 25 personālizstādes Latvijā un viņa piedalījusies vairāk nekā 50 grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā un citur.