Starptautiska grupas izstāde Portucale

Darbos nozīmīga vieta atvēlēta arī objektam kā simbolam, kas konstruē un iezīmē kādu konkrētu vietu. Izstādes kuratore – Diāna Tamane.Filips Solovjovs izstādē piedalās ar sēriju Zemes mala (Land's End). Sērija stāsta par cilvēku attiecībām ar apkārtējo pasauli vienas valsts – Portugāles kontekstā. Idejas pamatā ir Portugāles atrašanās vieta kartē, Portugāle kā «vecās pasaules» mala, robeža starp diviem elementiem – zemi (Eiropas kontinentu) un ūdeni (Atlantijas okeānu). Darbus iezīmē kontrasts: ūdens – zeme, cilvēks – daba.Diānas Tamanes fotogrāfiju sērija ar nosaukumu Rua das Flores 139 ir fotogrāfes pētījums – vizuāla poēma. Darbu tematikas centrā ir XIX gs. māja, kurā fotogrāfe arī pati dzīvojusi gadu. Autore savos darbos tver šķietami nesvarīgus, ikdienišķas detaļas, interjera fragmentus. Izstādē fotogrāfijas papildina teksti, kuru autori ir cilvēki, kas dažādos laika posmos ir dzīvojuši Rua das Flores 139 mājā. Tas ir tikai fragments no kolektīvās atmiņas par māju, kas vairs neeksistē, par cilvēkiem, kuri ir citur.Reiņa Hofmaņa sērijas Pārdod (Vende) parādās divas fotogrāfam svarīgas tēmas – ainava kā kultūrģeogrāfisks fenomens, un zīme kā patērētājkultūras simbols. Šiem elementiem sastopoties, ainava kļūst par liecību laikmeta ietekmei uz vidi. Fotogrāfu interesē ainavas un zīmes savstarpējās attiecības – kā mainās telpas uztvere, ja tajā pēkšņi tiek ievietoti dažādi elementi. Ainava ir gan dabas, gan sabiedrības produkts, kas top, cilvēkam vadoties pēc savas izjūtas un sapratnes piešķir nozīmi kādai elementu kombinācijai vidē. Ainava vizualizē sabiedrības attīstību un saglabā liecības par to, kā zeme tiek izmantota.Portugāļu fotogrāfs Žozē Baselars (Jose Bacelar) par savu fotoprojektu Debesu spogulis (Mirror of Heaven) stāsta: «Jūra – debesu spogulis bija mans moto ceļojumam gar Portugāles piekrastes līniju. Portugāles un jūras savstarpējās attiecības uzrunā un intriģē mani, tā ir daļa no manis. Šī ceļojuma laikā mēģinot saprast, kādas ir manis paša attiecības ar jūru, tapa ļoti subjektīvas un introspektīvas fotogrāfijas. Dažas no tām uzņemtas vienkārši instinkta vadītas, dažas ir grūti izprotamas, bet impulss fotogrāfiju tapšanai bija mani ikdienas atklājumi pie jūras.»Anželas Mendišas Fereiras (Angela Mendes Ferreira) projekta Pret aizmiršanu (Against Forgetting) pamatā ir Portugāles Ziemeļu reģiona aizsardzības jautājumi. Fotogrāfijas tapušas sadarbībā ar Ēzeļu aizsardzības un pētniecības asociāciju (AEPGA), kuras mērķis ir aizsargāt un atbalstīt šim reģionam raksturīgo ēzeļu šķirni Terras de Miranda, kas veido arī šī rajona atpazīstamību un specifiku. Fotogrāfija nav liecība pazudušajam, bet aizstājējs tā trūkumam.Fotogrāfs Titu Morašs (Tito Mouraz) izstādē piedalās ar darbiem no sērijas Lasījumi (Readouts). Autora fotogrāfijās parādās konkrētas vietas, ainavas un objekta savstarpējās attiecības. «Divi savstarpēji atšķirīgi objekti – cilvēka radītais un dabas veidotais – savstarpēji var radīt savdabīgu simbiozi. Piemēram, aizaugušas gravas vidū atstāts vecs auto var veidot savu īpatnējo skaistumu. Caur šķietami ikdienišķu un banālu objektu ievietošanas dabas ainavā es parādu šo objektu dvēseli, kas pavisam dabiskā veidā it kā saplūst ar vidi.»Portugāļu fotogrāfes un fotoprojekta ARCHIVO dibinātājas Anas Katarinas Piņu (Ana Catarina Pinho) lielformāta krāsu fotogrāfijas ir daļa no sērijas Simboliskā ainava (Symbolic Landscape). Tas ir pētījums, kura laikā tiek aplūkota telpa kā koncepts attiecībā pret dokumentālo fotogrāfiju. Darbi tiecas izpētīt telpas divdomību. Fotoprojekta centrā ir interjers kā sadzīves telpa, kurā laiks, atmiņas un funkcijas nostājas pretstatā simbolismam.