"Manos darbos ir visneiedomājamākie dvēseles stāvokļi, kuros komentēju cilvēkus un situācijas. Savā izteiksmē tā drīzāk ir dzeja, nevis proza, jo strādājot es atslēdzos no pragmatiskiem uzdevumiem un sekoju zemapziņai," saka Māris Čačka.
"Neirotaciņas ir liriski stilizēts jēdziens no neirozinātnes vārdnīcas, kas veido saikni starp Māra Čačkas tēliem un laikmetīgajiem izaicinājumiem - neaptveramo informācijas plūsmu. Mūsu senās smadzenes, kas mūs cilvēciskoja, pateicoties tieksmei uztvert arī "nesvarīgo", turpina to darīt mūsdienās, taču tehnoloģiju laikmetā informācijas plūsma kļūst nesamērīga un tā "izsvaida" mūsu prātu.
Māris Čačka būtībā veido portretus un veltījumus teritorijā starp glezniecību un grafiku, taču forma nav figurāla un pat ne abstrakta. Viņš instinktīvi satver izkliedēto "vielu", bet nelipina no tās cilvēku vai simbolu, viņš paliek pie tā, kas "sabiezējis" tikai tik daudz, lai uz audekla vai papīra veidotos redzami nospiedumi. Māra Čačkas darbos ir cits ātrums - formas paškustība šķiet daudz straujāka nekā reālismā un abstrakcijā," stāsta izstādes kuratore Inga Šteimane.