Tikšanās ar mākslinieka Aleksandra Karpova draugiem

Mākslinieks ir represijās cietušās, kādreiz Latgalē slavenās Volontu dzimtas pārstāvis. Viņa vectēvam Justinam Volontam piederēja plaši zemes īpašumi Preiļu pagastā, bet vectēva brālis Jānis Volonta bija ievērojams neatkarīgās Latvijas valstsvīrs, Daugavpils pilsētas trīs (3) sasaukumu mērs un Latvijas Labklājības ministrs. No izsūtīšanas un varmācīgas nāves Sibīrijā paglābās vienīgi Aleksandra māte, skolotāja Lūcija Volonta. Par brāļa radošo mantojumu un mātes piemiņu rūpejas Konstantīns Karpovs, Atlantijas okeāna dzīļu pētnieks un lidotājs no Kalifornijas. Viņš ir vienīgais no trim Lūcijas dēliem, kas palicis dzīvs. Pašaizliedzīgā Latvijas skolotāja svešumā viena bez vīra palīdzības prata ielikt dēlos mīlestību uz mākslu un Tēvzemi Latviju. Lūcija Volonta ir arī mūsu ievērojamā kinorežisora Jāņa Streiča krustmāte. Diemžēl viņa mira pavisam jauna un trīs Latgales skolotājas dēli, atbalstot viens otru, ar īstu latviešu sīkstumu un mērķtiecību devās uz priekšu dzīvē vieni paši. Aleksandrs studēja mākslas zinātnes, bet tiklīdz Latvija kļuva brīva, viņš ieradās savu senču zemē. 1993. gadā pabeidza Mākslas akadēmijas tēlotājmākslas maģistrantūru un sāka padagoga praksi Rēzeknes mākslas skolā. Diemžēl dzīves pavediens pārāk agri 1994.gadā pārtrūka.Aleksandrs bija kvēls Latvijas patriots, mākslinieks- cīnītājs, kura darbos litogrāfijas un oforta tehnikās ir sāpe par Latvijas ciešanām, kā arī protests pret netaisnību un varmācību Amerikā. Viņa darbi ir dziļi personīgi, tajos tikpat kā dokumentēta Volontu dzimtas traģēdija, mīlestība pret Latviju, Rīgu un līdzjūtība pret pazemotajiem Amerikā.Mākslinieka radošais mantojums turpmāk tiks glabāts Cēsu Pasaules trimdas latviešu mākslas kolekcijas krājumā.