Monohromās glezniecības pirmsākumi saistāmi ar 20. gadsimta sākuma Eiropas avangardu, īpaši Kazimira Maļeviča darbiem. Viņa radītie monohromie gleznojumi atspoguļo realitāti ārpus formas un liecina par simbolisku ceļu uz bezgalību. Savu triumfu monohromā glezniecība piedzīvoja līdz ar abstraktās mākslas un konceptuālisma virziena attīstību, kas sasaucas arī ar krāsu laukumu glezniecības pamatlicēja Marka Rotko mākslinieciskās filozofijas pamatiem. Atsakoties no konkrētām formām un simboliskiem apzīmējumiem, galveno nozīmi mākslinieks piešķīra krāsai un tās ietekmei uz cilvēka garīgo pasauli.
Rotko muzeja krājuma izstādes Mono/Hroms pamatā ir melnās un baltās krāsas monohromie
gleznojumi un to savstarpējā saspēle, ko papildina grafikas mākslas tehnikā radīti objekti un tekstila aplikācijas. Izstādei izvēlēti Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi no muzeja glezniecības, grafikas un tekstilmākslas kolekcijām, kas atklāj ne tikai mākslinieku radošos uzskatus un tehniskos paņēmienus, bet arī apliecina dažādu paaudžu un nāciju modernismā balstīto skolu attīstību un mākslas valodas potenciālu.
Izstāde ir arī kuratores izaicinājums iepazīt un sajust – sajūtu līmenī izprast – izstādes norises vietu, kur vēsturiskā substance un gadsimtu laikā uzkrātais vēstures mantojums nerada noslēgtu telpu, bet veido vienotu visumu ar mūsdienu cilvēka radošās izpausmes liecībām.
Kuratore Zane Melāne (Rotko muzejs).