Filma saņēmusi pozitīvas skatītāju atsauksmes un atzinīgus kino kritiķu vērtējumus, izceļot gan filmas sižetu un aktieru sniegumu, gan ekranizējuma un grāmatas attiecību vērtējumu, humoru un varoņu interpretācijas.
"Daudzsēriju filmas radošā komanda ar scenāristiem Tabitu Rudzāti un Ivo Briedi priekšgalā ir ar lielu mīlestību, bet arī asu nazi atvēruši Eglīša sasaiņoto. Pirmās četras sērijas rada iespaidu, ka līdzsvars starp lasītāju iemīļotas lasāmvielas uzcītīgu pārnešanu uz ekrāna un māksliniecisko / dramaturģisko brīvību ir atrasts," portālā Kino Raksti raksta kino kritiķe Sonora Broka.
“Literārdarba ekranizācija veiksmīgi spēj uzturēt romāna noskaņu, arī mats matā neatstāstot visus notikumus, kā tie aprakstīti grāmatā. Seriālā no Anšlava Eglīša romāna ir saglabāts labdabīgais, no cinisma brīvais humors un krāšņie tēli. Seriāla ainās ir blīvākā pašmāju aktiermākslas spīdekļu koncentrācija uz ekrāna minūti," portālā lsm.lv dalās kino kritiķe Kristīne Simsone.
"Visu pansijas jauno viesu stāsti sākas pie liktenīgā ceļa staba ar uzrakstiem Baznīca, Tirgotava, Leprozorijs un Panzija. Šajā atraktīvi uzstādītajā koordinātu sistēmā mutuļo krāsas, kaislības un nomnieka Liepiņa kandžas aparāts; iemirdzas raksturi, asprātīgas detaļas un groteski pārspīlējumi, radot raibu un daudzsološu mozaīku un atraktīvi stiprinot Latvijā radīta oriģinālseriāla reputāciju,” tā portāla Kino Raksti galvenā redaktore Kristīne Matīsa laikrakstā KultūrasDiena.
Daudzsēriju filmā vēsturiskos Anšlava Eglīša romāna varoņus atveido aktieri Gundars Āboliņš, Rihards Zelezņevs, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Juris Strenga, Dana Bjorka, Dace Eversa, Lāsma Kugrēna, Olga Dreģe, Jānis Jarāns, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Artūrs Skrastiņš, Jēkabs Reinis, Gatis Maliks, Inese Kučinska un daudzi citi.
Filmai ir septiņas aktierkino sērijas, kuru režisori ir Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone un Dāvis Sīmanis un dokumentālā sērijas režisors ir Gints Grūbe. Filmas operators ir Andrejs Rudzāts, scenāristi Tabita Rudzāte un Ivo Briedis, galvenā māksliniece Kristīne Jurjāne, mākslinieks Jānis Kalniņš, grima māksliniece Ilze Trumpe, kostīmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Rūta Kuplā, producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe. Filma veidota filmu studijā Mistrus Media, kas jau iepriekš veidojusi daudzsēriju filmu Emīlija. Latvijas preses karaliene.
Kinoteātros viena seansa ietvaros tiek demonstrētas vairākas filmas sērijas: 1. un 2. sērija – no 22. janvāra; 3. un 4. sērija – no 8. februāra; 5., 6. un 7. sērija – no 22. februāra; 8. – dokumentālā sērija speciālos seansos pēc 22. februāra.
Arī skatītāji pēc filmas pirmo sēriju noskatīšanās savos sociālo mediju kontos dalījās iespaidos un pārdomās:
“Noskatījos Pansijas pilī pirmās divas sērijas un tā sapriecājos par Kaspara Znotiņa jēra dvēseli Arnīti un krāšņo vasaru un karaliskām koku alejām kadrā, kuras zaļumu sarunā mēģina aprakstīt mākslinieks Konrāds Ubāns," raksta Žaņa Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone.
“Kaut arī šis stāsts lielā mērā stāstīts no Eglīšu ģimenes skatupunkta un veidots komēdijas žanrā, bijušās kungu mājas vecie un jaunie iemītnieki, kaimiņi un viesi atraktīvi iezīmē starpkaru Latvijas sabiedrības neviendabību,” savā sociālo mediju kontā raksta vēsturnieks Juris Goldmanis.
“Patīkams pārsteigums no latviešu kino piedāvājuma. Un Arnītis iekš tās Pansijas pilī bija lielisks! Viena no retajām latviešu "vēsturiskajām" filmām, kuru ir vērts skatīties ne tikai tāpēc, ka tā ir “vēsturiska” (..),” iespaidos dalās vēsturnieks Edgars Engīzers.
Pagājušā nedēļā notika filmas radošās grupas tikšanās ar skatītājiem daudzviet Latvijā, kas turpināsies arī visu februāri. Jau otrdien netālu no vēsturiskā Inciema notiks filmas īpašais seanss Siguldas kultūras centrā Devons, pēc kura būs tikšanās ar režisoriem Andi Mizišu, Martu Elīnu Martinsoni, aktieriem Kasparu Znotiņu, Rihardu Zelezņevu, Kristianu Teterovski un Alisi Dzeni.
5. februārī kinoteātrī Splendid Palace notiks filmas īpašais 1. un 2. sērijas seanss sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju, kur ievadlekcijā par Anšlavu Eglīti un kino stāstīs Inga Pērkone- Redoviča, jo Anšlavs Eglītis 20. gs. 50. gados iesaistījās Holivudas Preses grupā, regulāri apmeklēja jaunāko spēlfilmu pirmizrādes, rakstīja recenzijas latviešu laikrakstā Laiks slejā Filmu apskats un par kino forumiem Zelta globuss un Amerikas Kinoakadēmijas balvu.