Dāņu kino vasaras festivāls – ar šādu nosaukumu kinoteātris Splendid Palace un Dānijas Kultūras institūts piedāvā programmu, kurā ir piecas filmas un viens seriāls. Šķiet lieki no jauna skandināt mantriņu par Dānijas kino ietekmi, spēku un starptautisko atpazīstamību, kas kopš 90. gadu vidus veidota, lielā mērā pateicoties provokatīvā ģēnija Larsa fon Trīra un viņa kolēģu darbam. Fon Trīrs festivāla programmā nav pārstāvēts, toties tiek piedāvātas Tomasa Vinterberga filmas. Pelnīti, jo 1995. gadā Dogme95 manifestu, kas kļuva par pavērsiena punktu mūsdienu Dānijas kino atpazīstamības vēsturē, parakstīja Larss fon Trīrs un Tomass Vinterbergs.
Programmā ir trīs Tomasa Vinterberga filmas – vispirms leģendārās Svinības/Festen (1998). Šis darbs vistiešākajā veidā ir saistīts ar Dogme95 manifestu un 90. gadu kontekstā konceptuāli svaigu pieeju kino veidošanas praksei. Dabisks apgaismojums, rokas kamera, izvairīšanās no žanriem u. c. – reālisms kā pamatprincips, kas atgriezīs izkurtējušo kino pie jēgas. Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga izstrādātie un manifestā deklarētie principi bija vienlaikus gan agresīva poza, gan konceptuāls mēģinājums piedāvāt kino atgriešanos pie patiesības un realitātes.
Tomasa Vinterberga Svinības un Larsa fon Trīra Idioti ir pirmās Dogme95 filmas, kas pievērsa dāņu kino milzīgu uzmanību. Neoficiālajā sacensībā starp fon Trīru un Vinterbergu sākotnēji uzvarēja jauniņais Vinterbergs (90. gadu vidū viņš bija divdesmitgadnieks), Svinības ieguva balvu Kannu festivālā. Šis mājas video estētikā uzņemtais darbs joprojām ir efektīgs ģimenes drāmas paraugs: cienījama pilsoņa, ģimenes tēva jubilejā krīt noslēpumu plīvuri un no skapjiem sāk ārā birt skeleti.
Tomasa Vinterbega tālākais ceļš nebūt nebija rozēm kaisīts – viņam ir bijušas gan izcilas, gan neveiksmīgas filmas. Izcilo skaitā ir nesenās Medības/The Hunt (2012), vērā ņemama ir režisora jaunākā filma Komūna/The Commune (2016), kas pagaidām līdz Rīgai nav atnākusi. Programmā iekļautā filma Submarino (2010) – divu pieaugušu brāļu attiecību drāma, kas ir viens no viņa labākajiem darbiem, – un Atgriežoties mājās/When a Man Comes Home (2007) – senāks, mazāk zināms un režisoram visai netipisks darbs ar komēdijas elementiem.
Vērts pievērst uzmanību dāņu kino meistarei Susannei Bīrai, arī viņas ceļš nav bijis viegls, lai gan tajā ir Oskars par gada labāko ārzemju filmu Labākā pasaulē/In a Better World (2010). Susanne Bīra ir strādājusi Holivudā, filmējusi pasaulslavenus aktierus, piemēram, Pīrsu Brosnanu drāmā Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs/Love Is All You Need (2012). Dāņu kino festivāla programmā iekļautā filma Otrā iespēja/A Second Chance (2014) ir viens no jaunākajiem režisores darbiem – melodrāma, kurā dramatisko notikumu gūzmā tiek ierauti jaundzimuša bērna vecāki – vīrs izmeklētājs un viņa psihiski labilā sieva. Traģēdija filmas galvenajam varonim liek izdarīt izvēli, kas robežojas ar noziegumu. Susanne Bīra prot radīt spriedzi, gluži tāpat kā sakult melodramatiskas putas.
Festivāls ļauj iepazīt vēl vienu dāņu režisori – Kristīnu Rozendālu. Viņas filma Ideālists/Idealisten ir pārliecinošs trilleris. Tās galvenais varonis ir žurnālists, kurš vāc informāciju par varas 18 gadu slēptiem faktiem – 1968. gada incidentu ASV militārajā bāzē Grenlandē un tā izraisīto radioaktīvo piesārņojumu.
21. augustā no plkst. 12 ir visas iespējas nodarboties ar "bindžingu" kinozālē. Šis jēdziens ir interneta ēras bērns, ar kuru mēdz apzīmēt negausīgu seriālu skatīšanos – nemitīgi, vienu sēriju pēc otras. Šādu procesu piedzīvot kinozālē ir reta iespēja – tālab vērts noskatīties seriālu Izrādes (sešas sērijas; 348 minūtes), kas tiek slavēts kā viens no oriģinālākajiem dāņu seriāliem. Tā darbība risinās teātra aizkulisēs, katra sērija veidota no cita varoņa skatpunkta: sešas nedēļas, seši varoņi, seši stāsti un notikuma versijas. Filmu producējusi kompānija Zentropa, kura producē arī Larsa fon Trīra filmas.