Ārkārtējās situācijas dēļ publiskās projektu prezentācijas šoreiz notika tiešsaistes videokonferences veidā no 20. līdz 22. aprīlim, un šo trīs dienu laikā varēja iepazīties ar trīsdesmit daudzveidīgām Latvijas kino veidotāju iecerēm, kuras izvērtēja Nacionālā kino centra izveidotas ekspertu komisijas. Konkursu finansējums ir 1 768 327 eiro, no kuriem spēlfilmām piešķirti 875 089 eiro, dokumentālajām filmām 371 572 eiro un animācijas filmām 521 666 eiro.
Sievietes un mūzika
2020. gada filmu ražošanas konkurss devis zaļo gaismu režisores Lindas Oltes debijas pilnmetrāžas spēlfilmai Māsas, kas būs pusaudžu drāma par divām bērnunamā augušām meitenēm Anastasiju un Diānu un par liktenīgu lēmumu viņu dzīvē. Pēc ugunskristībām ar filmu Modris (2014) un starptautisku atzinību guvušo kinodarbu Oļegs (2019) to autors Juris Kursietis ir apņēmības pilns uzņemt savu trešo pilnmetrāžas spēlfilmu Barbari par pasaulslavenu ērģelnieci Annu, kura uzzina, ka viņas vīrs, ietekmīgs valsts uzņēmuma vadītājs Andris, apsūdzēts par iesaistīšanos liela mēroga korupcijas skandālā. Režisore Ināra Kolmane ekranizēs rakstnieces Noras Ikstenas romānu Mātes piens par mātes un meitas dzīvi Latvijā no 1945. līdz 1989. gadam un sievietes attiecībām ar padomju totalitāro režīmu.
Šajā filmu ražošanas konkursā atbalstīti vēl divi pilnmetrāžas spēlfilmu projekti, kas abi ir saistīti ar mūzikas tēmu. Latviešu blokbāsteru veidošanas vējos rūdītais Aigars Grauba uzņems atraktīvu kinodarbu Jumprava. Lielais notikums. Tas būs vēstījums par to, kā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Latvijā padomju kultūras terminoloģijā un praksē eksistējošais "vokāli instrumentālais ansamblis" kļuva par supergrupu Jumprava, kas dziedāja pret metro, parodēja birokrātiju, mītiski skuma par Ziemeļmeitu, godināja izsūtītos, piejaucēja zemapziņu un it kā pa jokam peldēja no Ventspils uz Visbiju. Savukārt režisors Māris Martinsons vēlas izstāstīt stāstu par vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tradīcijas dzimšanu savā jaunākajā spēlfilmā Zeme, kas dzied. "Iespējams, tieši dziesmas spēks pavēra ceļu mūsu valsts neatkarībai un brīvībai," norāda kinodarba veidotāji.
Dzīve, kāda tā ir
Finansējumu saņēmis vairāk nekā trīsdesmit dokumentālo filmu autores Lailas Pakalniņas jaunākais projekts Mājas, kura uzņemšanas grupa vēlas iekļūt daudzās mājās, nofilmēt cilvēkus caur vidi, ko viņi ap sevi ir radījuši. Vai arī nav radījuši un vide vienkārši ir, bet tik un tā stāsta par mājas iemītnieku un viņa laiku. Režisors Kārlis Lesiņš savā kinodarbā Nord Express pievērsīsies Rail Baltica dzelzceļa un Talsinki tuneļa būvniecības jautājumam, starp dokumentālajām un spēlfilmām savā daiļradē balansējošais Dāvis Sīmanis šoreiz piedāvās smieklīgu un tajā pašā laikā eksistenciālu ceļojumu Frankenšteins 2.0 par nemirstības un ilgdzīvošanas biznesu mūsdienu pasaulē un Pēteris Krilovs atgriezīsies XX gadsimtā, kas sapņoja par utopijām, bet atnesa traģēdijas, tomēr gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna pieredze atklāj, ka bija alternatīva – saskatīt dzīvi, kāda tā ir.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!