Blakus
Režisore Alise Zariņa. Lomās Anta Aizupe, Āris Matesovičs, Ģirts Jakovļevs, Jānis Sniķers u. c.
Kāds asprātīgs režisors ir ieviesis mirkļbirku #šīnavsimtgadesfilma, kas labi piestāvētu arī režisores un kinokritiķes Alises Zariņas spēlfilmai Blakus. Priecē dzīvīgie, vietumis patiesi asprātīgie dialogi, nesamocītās jaunu cilvēku attiecības. Fakts, ka filmas autori stāsta par vidi, kuru pazīst vislabāk, – radošajiem trīsdesmitgadniekiem, viņu brīvības garšu un eksistenciālajām krīzēm –, ir simpātisks un atbruņojošs. Kinovalodas ziņā Blakus gan ir rāms darbs, daudz rāmāks un tradicionālāks nekā filmas ekstravagantā varone, ko lieliski spēlē Anta Aizupe.
Greta
@@@
Režisors Nīls Džordans. Lomās Izabella Ipēra, Hloja Greisa Moreca u. c.
Franču aktrise Izabella Ipēra ir pārliecinoša darbaholiķe, filmējas teju nepārtraukti, nereti arī ārpus Francijas. Greta, ko veidojis savulaik izcilas filmas radījušais britu režisors Nīls Džordans (Raudu spēle, 1992), ir provokatīva, taču monotona spriedzes filma ar atsaucēm uz nesenu Eiropas kino vēsturi. Ne velti Ipēras varone Greta filmā ir klavierskolotāja, un tieši tā sauc vienu no Ipēras skandalozākajām filmām (Mihaela Hanekes Klavierskolotāja, 2001). Diemžēl filmā Greta dominē nevis varoņu psiholoģijas izpēte, bet gan spriedze un šausmu elementi.
Ceļvedis
@@@@
Režisors Pīters Farelijs. Lomās Vigo Mortensens, Maheršala Alī, Linda Kardellīni u. c.
Ceļveža nupat saņemtais gada labākās filmas Oskars ir motivācija, lai noskatītos šo darbu. Filma kā ASV XX gs. vēstures stunda un atgādinājums par 60. gados valdošo segregāciju un rasismu ir izrādījies pārliecinošs komplekts, lai iegūtu galveno Oskaru. Kopumā Ceļvedis ir ieguvis trīs Oskarus – arī par labāko oriģinālo scenāriju un labāko otrā plāna aktiera darbu. Tas pelnīti ticis Maheršalam Alī – viņš ir virtuozs slavena pianista afroamerikāņa Dona Šērlija lomā. Nenoliedzami politkorekta ASV Kinoakadēmijas biedru izvēle.
Tranzīts
@@@
Režisors Kristians Pecolds. Lomās Francs Rogovskis, Paula Bīra u. c.
Šī filma no pērnā Berlīnes festivāla programmas būs īstā izvēle radikāla Eiropas autorkino cienītājiem. Tranzītā režisors Kristiāns Pecolds spēlējas ar laika un telpas robežām, miksējot dažādu laikmetu zīmes un pārliecinoši stilizējot vidi. Darbība notiek ostas pilsētā Marseļā, bēgļu pulcēšanās vietā, kurā tiek gaidītas vīzas un iespēja aizceļot no vardarbības zonas. Galvenais varonis – jauns vīrietis bez pagātnes – riskē un spēlējas ar identitātēm. Viņa rokās ir nonācis pašnāvību izdarījuša rakstnieka manuskripts un vēstule – vīzas apsolījums uz Meksiku.