Latvijā ir tapis pirmais seriāls par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem Kolektīvs, kurā katru sēriju ir veidojis cits režisors kā atsevišķu īsfilmu sev raksturīgā manierē. Autoru vidū ir gan pieredzējuši režisori, gan debitanti. Pirmās četras sērijas ir veidojuši Aiks Karapetjans, Edgars Kaupers, Aivars Čivželis jeb Papa Chi un Oskars Rupenheits. Ikviens koris, deju kolektīvs vai cits svētku dalībnieks tika aicināts iesūtīt stāstus, no kuriem varētu iedvesmoties radīt šo komēdijdrāmas žanra seriālu. "Tā ir kā dauzīšanās," kopējo noskaņu raksturo Kolektīva producente Zane Ozoliņa. Viņa piebilst, ka projekta veidotāji ir vēlējušies izvairīties no pārlieka smaguma un nopietnības. Pirmās četras LMT oriģinālseriāla sērijas ir skatāmas Rīgas kinoteātros Forum Cinemas, Apollo Kino, Splendid Palace, Kino Bize, Valmieras kinoteātrī Gaisma un citviet Latvijā, kā arī bez maksas pieejamas lietotnē LMT Viedtelevīzija un viedtelevizija.lv.
Upurēšanās tēma
Režisora Aika Karapetjana veidotā sērija Degsme vēsta par Austrālijas latvieti bez savas deju kopas. Viņš atbrauc uz Latviju un tik ļoti grib piedalīties Dziesmu un deju svētkos, ka izlūdzas pieņemt viņu kādā deju kolektīvā, bet notikumi izvēršas neparedzami. "Mans stāsts ir par upurēšanās tēmu, kas mani interesē jau vairākus gadus, jo mana paaudze ir viena no pēdējām, kura vēl tic: ja tu upurēsies, tu saņemsi kaut ko pretī. Par to es pēdējā laikā esmu sācis šaubīties, it īpaši sarunās ar jaunākiem cilvēkiem, kuri izvairās no upurēšanās jēdziena un pieredzes," atzīst režisors. Viņam šīs filmas veidošana ir bijusi intensīva refleksija par tēmu: ko nozīmē upurēšanās? Vai tā ir ieaudzināta? Kāpēc vieni tic, bet otri ne?
Par galveno varoni Aiks Karapetjans ir izraudzījies ārzemju latvieti, lai tas būtu cilvēks ārpus savas ierastās vidēs bez draugu un paziņu atbalsta. Pilnīgi viens viņš dodas ceļojumā uz Dziesmu un deju svētkiem. "Es izvēlējos deju svētkus, jo tie ir saistīti ar fizisku slodzi, kas palīdz uzskatāmāk atklāt upurēšanās tēmu – dalība svētkos prasa laiku, spēku un izturību, it sevišķi vasaras karstumā, kāds parasti valda koncertos," saka režisors. Aika Karapetjana sērija tika uzņemta aprīļa sākumā pēc ilga sagatavošanās darba. Triju dienu filmēšanas procesā ir iesaistījušies divi deju kolektīvi un horeogrāfs Agris Daņiļevičs Dziesmu un deju svētku virsvadītāja tēlā. Pārējās lomās ir redzami aktieri Rolands Beķeris, Ieva Florence, Līga Zeļģe un Edgars Samītis.
Pretrunu spēks
Režisora un mūziķa Edgara Kaupera uzņemtā sērija Gaismas pils stāsta par 1985. gadu, kad Haralds Mednis bija atstādināts no virsdiriģenta amata, bet kori viņu izsauca no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto Gaismas pili. "Izpētes procesā atradu šo stāstu, kuru nezināju un kuru nezina arī daudzi mani vienaudži, tāpēc man šķita, ka to vajadzētu izstāstīt," uzskata režisors. Viņš kopā ar cīņubiedriem ir saticies ar tā laika lieciniekiem un mēģinājis noskaidrot notikumu attīstības gaitu, lai radītu savu versiju par to. "Domāju, ka mums ir izdevies saglabāt patosu un vienlaikus pievienot absurda komēdijas elementus, lai tas būtu arī izklaidējoši, – man patīk pretruna starp saturu un formu," norāda Edgars Kaupers. Viņš šogad absolvēs Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu ar "akmens sejas" komēdiju Balto kuģu sirdis par Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmas Balāde par baltajiem kuģiem tapšanu.
Edgars Kaupers atklāj, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir bijis radīt ilūziju par 1985. gada Mežaparka Lielās estrādes aprisēm, kas mūsdienās ir redzamas tikai arhīvu dokumentos. "Toreiz Lielajai estrādei bija baltas margas, kuras meklējām pa visu Rīgu. Veiksmīgā kārtā tieši tādas pamanīju Zviedrijas vēstniecības ēkai, kad netālu ēdu pusdienas. Paldies Zviedrijas vēstniecībai, ka ļāva tur iefilmēt!" atminas režisors. Radošā grupa filmēšanai izmantojusi arī Latvijas Televīzijas nerestaurētās telpas un Rīgas Motormuzeja krātuvi, kurā ir atradies LTV tiešraižu busiņš. "Viens no amizantākajiem gadījumiem bija tas, ka trešajā filmēšanas dienā bija ieplānots filmēt televīzijas režisoru Daumantu un viņa asistenti Ēriku, kuras lomā bija paredzēta aktrise, kas personīgu iemeslu dēļ nevarēja ierasties, tāpēc mēs uz ātru roku izvēlējāmies meiteni no kostīmu departamenta. Viņa ir lieliska!"
Āķis zivij lūpā
Režisors Aivars Čivželis jeb Papa Chi ir radījis patiesu notikumu iedvesmotu sēriju Maukurs un zivs, kas apstiprina sen zināmo patiesību, ka pretpoli pievelkas. "No iesūtītajiem stāstiem es paņēmu divus tipāžus kā savu galveno varoņu prototipus. Viens no tiem ir tā sauktā kora ma*ka, ko scenārija līdzautors Jānis Joņevs definēja maigāk – par Maukuru. Tie ir talantīgi mūziķi no Latvijas Mūzikas akadēmijas, kas piedzied koriem, lai skatēs dalībnieki justos drošāk. Katrs koris ir kā ģimene, tāpēc pret šādiem svešajiem dalībnieki izturas ar lielāku vai mazāku greizsirdību. Savukārt zivis ir dāmas, kuras baidās vai nemāk dziedāt, bet kuras ārkārtīgi vēlas būt korī. Tad nu drošākais ceļš ir klusi virināt muti," skaidro režisors.
Diriģenta lomai Papa Chi ir izvēlējies Einaru Repši, kurš kādreiz politiķa statusā gluži kā diriģents korī ir vadījis cilvēkus ar visdažādāko profesionālo un dzīves pieredzi. "Šai lomai viņš gatavojās ļoti skrupulozi – iedziļinājās stāstā, kā arī daudz mācījās un trenējās. Esmu dzirdējis, ka pēc šīs debijas Einaru Repši ir sākuši aicināt uz kinoprovēm," saka režisors. Iepriekš Papa Chi ir veidojis videoklipus vairākiem māksliniekiem, piemēram, Prāta vētrai, Mumiy Troll, Zemfirai, Donam un citiem. "Šī ir mana pirmā spēlfilma, tāpēc viss bija kā brīnums – aizraujoši un uztraukumiem bagāti līdz pat filmēšanas sākumam, kad vairāk nav laika domāt ne par ko citu kā tikai par stāstu. Līdz šim mani vispār neinteresēja spēlfilmu uzņemšana, bet tagad āķis ir lūpā," atzīst Papa Chi.
Emociju vilnis
Režisora Oskara Rupenheita sērijas Frolovas metode uzmanības centrā ir jauns diriģents, kuru pirms gaidāmās skates ir pārņēmis nevaldāms satraukums – rokas trīc tā, ka nav iespējams diriģēt. Galvenajā lomā ir iejuties neprofesionāls aktieris Luiss Martins Rozentāls. "Man patīk izmēģināt jaunas, aizraujošas lietas. Zinu, ka šī pieredze paliks ar mani uz visu mūžu – pat ja vairs nekad neatgriezīšos uzņemšanas laukumā, pēc divdesmit trīsdesmit gadiem varēšu atcerēties, ka esmu spēlējis kino," saka Luiss Martins Rozentāls. Ikdienā viņš strādā finanšu nozarē un nodarbojas ar datu analīzi. Pirms diviem gadiem viņš bija pieteicies filmas Tumšzilais evaņģēlijs aktieru atlasei – neveiksmīgi, bet jau šī gada aprīļa sakumā saņēmis zvanu ar aicinājumu piedalīties seriālā Kolektīvs.
Uz jautājumu, vai iepriekšējās pieredzes trūkums ir palīdzējis nospēlēt galveno varoni, Luiss Martins Rozentāls smejoties atbild: "Redziet, tā bija viena no problēmām, jo dzīvē esmu no tiem cilvēkiem, kas visai viegli tiek galā ar stresa situācijām, bet man bija jāspēlē nedrošs, nervozs, apjucis un visādi citādi ļoti emocionāls puisis." Vēlamo rezultātu Luiss Martins Rozentāls ir sasniedzis ar fiziskām aktivitātēm – strauju elpošanu, saraustītām kustībām un citām niansēm, kas palīdzējušas iejusties lomā. Par vienu no spilgtākajiem momentiem ir kļuvusi stāšanās kora priekšā pēc diriģēšanas pamatu apgūšanas, lai vēl labāk saprastu šo procesu. "Karaļmeita pati par sevi ir ļoti spēcīga dziesma, un vienā brīdī, kad kā reakciju uz savu žestu saņēmu pretī emociju vilni, es pilnīgi apstulbu – ja tu diriģē un koris iet tev līdzi, tā ir neaprakstāma sajūta. Uzreiz iedomājos par virsdiriģentiem, kas Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā stājas tūkstošu priekšā un piedzīvo tādu emociju spēku, kādu citā kontekstā nav iespējams piedzīvot," piebilst aktieris.