Ebreju izcelsmes zinātniece dzimusi 1922. gadā Rīgā, un savas atmiņas no bērnības un izdzīvošanu holokaustā viņa aprakstījusi autobiogrāfijā Ardievu, Atlantīda!, kas iznāca 2010.gadā un tulkota vairākās valodās. Balstoties uz šajā grāmatā stāstīto, iestudēta arī Artura Maskata komponētā opera Valentīna.
Freimane bija Latvijā un Vācijā plaši pazīstama kino zinātniece, dažādu 20. gadsimta politisko režīmu un to maiņu aculieciniece. Bērnību viņa pavadīja Parīzē un Berlīnē, iepazīstot tā laika spožāko Rietumeiropas kultūras vidi. Pēc Hitlera nākšanas pie varas viņas ģimene 1935. gadā atgriezās Rīgā. 1941. gada jūnijā apprecējās ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani. Vācu okupācijas laikā slēpās pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī pie vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa.
Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. No 1962. līdz 1965. gadam studēja neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā Maskavā. Strādāja izglītības iestādēs Liepājā un Liepājas laikraksta Komunists redakcijā ( no 1950. līdz 1963. gadam), vēlāk Radio un televīzijas komitejas Dramatisko radio raidījumu redakcijā Rīgā (no 1963 līdz 1968. gadam).
No 1968. gada līdz 1980. gadam strādāja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. Līdz 1989. gadam bija teātra vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Nodibināja un vadīja Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījās kinoforuma Arsenāls dibināšanā un darbībā.