No Džuljetas līdz komandantei

Šodien leģendārajai aktrisei Vijai Artmanei apritētu 90 gadu. Un tā nav nejaušība, ka tieši kinoteātrī Splendid Palace jeb, kā agrāk to sauca – kino Rīga, kur bieži rādītas filmas ar viņas piedalīšanos, – godinot aktrises piemiņu un ieguldījumu Latvijas teātra un kino dzīvē, plkst. 19 būs iespējams noskatīties Latvijas Televīzijas jaunāko dokumentālo filmu Aktrise un laiks. Vija Artmane.

Pēc scenārija autores Dairas Āboliņas stāstītā var secināt, ka filmas uzņemšana notikusi gluži likumsakarīgi. "Visām lietām ir laimīga apstākļu sakritība, un arī šajā gadījumā. Cilvēki, par kuriem sāc domāt videoformātā, atnāk," viņa saka. Ar režisori Agitu Cāni-Ķīli kopā jau ilgi strādāts pie cita projekta Filmas arheoloģija, un, pētot filmas Dāvana vientuļai sievietei vēsturi, kad gan vairāk bija akcentēts režisora skatījums, radās iespēja filmu skatīt pavisam savādāk. "Artmanes pārvērtības! Tam visam, kas filmā parādīts, ar labu grimu vien bija par maz – no padomju milicienes par naivu lauku tantiņu, bet tajā pašā laikā nepazaudējot sievietes šarmu," teic Daira Āboliņa. Tad arī dzima doma – kad vēl veidot filmu par aktrisi, ja ne tagad, kad Vijai Artmanei apritētu 90?! "Man pašai interesē padomju laika estētika, un Artmane ir brīnišķīgs piemērs tam, kā būt padomju sievietei un sasniegt tam laikam neaptverama mēroga vizuālo veidolu, kas atbilst Katrīnas Denēvas paraugam. Padomju aktieru plejādē tas viņu padarīja unikālu," Daira Āboliņa par Viju Artmani stāsta ļoti aizrautīgi. "Nu jau ir pietiekams laika noilgums, lai par daudzām lietām varētu runāt gana atklāti, nesāpinot tuviniekus. Un problēmu var vispārināt, runājot par laiku kopumā, kad, lai izdzīvotu, bija jāprot kompromisa māksla."

Līdz šim liecības par Viju Artmani bija atrodamas padomju laika grāmatās un kinohronikās, kur aktrise tika pasniegta vairāk kā sabiedriska darbiniece, ārpus ģimenes, tagad filmas veidošanas impulss bija arī Vijas Artmanes tuvinieku gadiem ilgi sargātais un glabātais ģimenes arhīvs. Toreiz Artūram Dimiteram bija kinokamera, un uzņemšanai tika izmantota 8 mm kinolente. "Tas bija laiks, kad viņas bērni vēl bija mazi, aktrise bija slavas augstumos, daudz ceļoja, bet viņai, protams, bija arī sava nevienam neatklātā un neredzamā sievietes dzīve. Kādā kadrā viņa ir kā madonna, kad pie krūts ir mazā meitiņa. Viņai bija sastrādātas rokas, tās viņa, vakarā izejot uz skatuves, grimēja un nevienam neļāva nojaust par to, kas notiek aiz priekškara," detaļām uzmanību pievērš Daira Āboliņa. Aktrise piedzīvojusi visu, ko sniedz un paņem slavas nasta, bet mūža otrajā pusē saskārusies ar dzīves medaļas otru pusi – novecošanas traģiku un trūkumu. "Gribam, lai neprasītu – kas bija Vija Artmane? Jo atbilde ir skaidra – viņa bija izcila tālaika aktrise, spēcīga personība un šarmanta sieviete, kas spēja iznest tā laika dramatiskāko un labāko stīgu," saka Daira Āboliņa.