Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija parasti notiek vai nu Berlīnē, vai kādā no citām Eiropas pilsētām. 2014. gadā tā bija Rīga, bet Reikjavikai par ceremonijas norises vietu bija plānots kļūt jau pērn, tomēr pandēmijas dēļ pasākumu Islandē nācās pārcelt. Eiropas Kinoakadēmijas balvai ir pusapaļa gadskārta – šogad godalga tiks pasniegta 35. reizi, tātad var jau runāt par tradīciju. Tās saknes meklējamas 80. gadu izskaņā Vācijā, kad virkne atzītu Eiropas režisoru ar vācu kinorežijas klasiķi Vimu Vendersu priekšgalā nolēma izveidot Eiropas Kinoakadēmiju un nodibināt balvu, kas būtu sava veida alternatīva ASV Kinoakadēmijas ikgadējam rituālam – Oskara piešķiršanas ceremonijai. Ambīcijas bija pamatīgas, jo atšķirībā no Oskariem, kas tiek piešķirti kopš 1929. gada pamatā Holivudā veidotām filmām, Eiropas kino vide vienmēr ir bijusi daudz fragmentētāka arī daudzo Eiropas valstu valodu un kultūras atšķirību dēļ. Tomēr Eiropas Kinoakadēmija un tās balva vairāk nekā trīsdesmit gados ir kļuvusi par svarīgu kultūras institūciju, kas gada nogalē izceļ Eiropas kino industrijas izcilākās parādības.
Šogad balvu ceremonija noslēdz Eiropas kino mēnesi, kurā daudzos Eiropas kinoteātros tika akcentēta Eiropas filmu izrādīšana. Sestdien, 10. decembrī, ceremonijai būs iespējams sekot līdzi tiešraidē arī uz kinoteātra Splendid Palace lielā ekrāna.
Elitārais klubs
Šogad izcilo parādību vidū spilgti iezīmējas arī Latvijas kino: pirmo reizi Latvijas kinovēsturē Eiropas Kinoakadēmijas balvai labākās pilnmetrāžas animācijas filmas kategorijā ir nominēta Signes Baumanes filma Mans laulību projekts – oriģināla, pašironiska animācijas filma pieaugušajiem, režisores stāsts par sievietes vietu sabiedrībā mūsu nesenajā pagātnē. Jāpiezīmē, ka izvirzīšana Eiropas Kinoakadēmijas balvai ir sarežģīts process. Par atsevišķām nominācijām – piemēram, animācijas filmām – balso slēgtas starptautisko ekspertu grupas. Un tikai galavārds pienākas akadēmijas biedriem, kuri ir aicināti balsot par nominētajām filmām.
Četri Signes Baumanes filmas konkurenti nāk no lielajām Eiropas valstīm, kurās animācijas filmu budžets ir daudzos miljonos mērāms un kuru kino industrija tiek ļoti dāsni subsidēta. Tālab prieks, ka Manam laulību projektam ir izdevies ielauzties šajā elitārajā klubā. Signes Baumanes filma sacentīsies ar trim Francijā tapušām animācijas filmām (vai kopražojumiem) Mazais Nikolā, Manu kaimiņu kaimiņi, Itāļiem un suņiem aizliegts un Beļģijas un Nīderlandes filmu par sivēntiņu Oinku (filmas nosaukums Oinka). Vai 4400 akadēmijas biedru nobalsos par Latvijas filmu? Nezinu, kaut ļoti gribētos cerēt. Cerību gan velk pie zemes apziņa, ka skaitliski lielākā pārstāvniecība Eiropas Kinoakadēmijā ir lielajām Eiropas valstīm. Latvijā Eiropas kinoakadēmiķi ir uz divu roku pirkstiem saskaitāmi. Tomēr jācer, ka ģeogrāfiskais faktors un vēlme balsot par savējiem nedominēs.
Šogad labi ir klājies arī kaimiņiem – pirmo reizi Lietuvas kinovēsturē Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētas divas filmas. Uz labākās Eiropas pilnmetrāžas dokumentālās filmas balvu pretendē Mariupole 2, kuras režisors Mants Kvedaravičs šogad tika nogalināts Ukrainā filmas uzņemšanas laikā. Īsfilmu kategorijā ir nominēta lietuviešu režisora Sauļus Baradinska īsfilma Tehno, mamma, kas tikusi demonstrēta Venēcijas kinofestivālā. Šī piebilde ir būtiska, jo vairākums filmu, kas nonāk līdz Eiropas Kinoakadēmijas nominācijām, ir bijušas iekļautas vai uzvarējušas Eiropas nozīmīgākajos festivālos – galvenokārt Kannās. Pieļauju, šķiet apnicīgi, ka nemitīgi tiek piesaukts Kannu festivāls... Tomēr (diemžēl?) Kannu festivāla loma Eiropas kino dzīvē ir gigantiska un nepārvērtējama. Šī institūcija turpina diktēt noteikumus Eiropas kino universā, izsijājot no pelavām (tiem pāris tūkstošiem filmu, kas ik gadu tiek saražotas Eiropā) zelta graudus. Tās ir filmas, kam nereti ir lemts iegūt arī Eiropas Kinoakadēmijas balvas.
Kliedējot skumjas
Protams, lielākā uzmanība tiek darbiem, kas pretendē uz Eiropas labākās filmas balvu. Šajā kategorijā nominētas piecas filmas: Skumju trīsstūris (režisors Rūbens Estlunds, Zviedrija, Vācija, Francija, Lielbritānija), Tuvu (režisors Lukass Donts, Beļģija, Nīderlande, Francija), Svētais zirneklis (režisors Ali Abasi, Dānija, Vācija, Zviedrija, Francija), Korsete (režisore Marija Kreicere, Austrija, Luksemburga, Vācija, Francija) un Alkarrasa (režisore Karla Simona, Spānija, Itālija). Pirmās četras no nosauktajām filmām patlaban ir skatāmas Latvijas kinoteātros, tātad ir visas iespējas tās redzēt un gūt iespaidu par aktuālajām Eiropas kino tendencēm.
Jāpiebilst, ka šīs četras filmas tika demonstrētas un apbalvotas Kannu festivālā. Skumju trīsstūris var lepoties ar Kannu Zelta palmas zaru, Tuvu – ar Grand Prix. Trillera Svētais zirneklis galvenās lomas tēlotāja Zara Amira-Ebrahimi saņēma Kannās balvu kā labākā aktrise. Līdzīgu balvu Kannu konkursā Īpašais skatiens saņēma aktrise Vikija Krīpsa, kura filmā Korsete spēlē Sisī pusmūžā. Ilūziju nav – ja neesi bijis Kannu festivāla izlasē, līdz Eiropas Kinoakadēmijas balvai labākās filmas kategorijā tikt faktiski nav iespējams. Jāpiebilst, ka filma Alkarrasa ir Berlīnes festivāla uzvarētāja.
Kura tad būs Eiropas gada filma? Domāju, ka vislielākās izredzes ir Skumju trīsstūrim. Komiskā paskvila par mūsdienu kapitālisma pasaules spožumu un trulumu, kas tiek izspēlēta uz magnātam Aristotelim Onasim savulaik piederējušās jahtas, patīk daudziem. Tā saņēmusi svētību Kannās, tā patīk arī publikai. Un arī Latvijā, kur Eiropas filmas skatītāju skaita ziņā atpaliek no Holivudas produktiem, Skumju trīsstūrim ir izdevies savākt Eiropas filmai ļoti pieklājīgu auditoriju – teju 20 000 skatītāju. Par labāko Eiropas režisoru var kļūt Rūbens Estlunds, Marija Kreicere, Lukass Donts un Ali Abasi. Tomēr šajā kategorijā ir iekļauts arī poļu režijas klasiķa Ježija Skolimovska (filma Eo) un franču režisores Alises Diopas (Saint Omer) vārds.
Uz labākās Eiropas aktrises balvu pretendē spēcīgas profesionāles – tās ir jau pieminētās Vikija Krīpsa (Korsete) un Zara Amira-Ebrahimi (Svētais zirneklis), kā arī Lea Sedū (Vienā jaukā rītā), Penelope Krusa (Paralēlās mātes) un vitālā raksturlomu tēlotāja Meltema Kaptana no sociāli asās vācu filmas Rabija Kurnaca pret Džordžu Bušu. Labākā aktiera kategorijā sacenšas trauslais jaunais puisis Edens Dambrēns no filmas Tuvu, krievu oligarha lomas tēlotājs Zlatko Buričs no Skumju trīsstūra, Eliots Krosets Hove no Islandes un Dānijas filmas Dieva zeme (filma uzvarēja Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā Riga IFF), Pjerfrančesko Favīno (Nostalģija) un Pols Meskals no skotu filmas Aftersun.
Manuprāt, vienmēr diskutabla ir bijusi Eiropas Kinoakadēmijas vēlme apbalvot labāko Eiropas komēdiju. Turklāt filmas, kas parasti tiek nominētas šajā kategorijā, visai nosacīti atbilst komēdijas žanram. Pretendentu gan parasti ir maz – trīs nominanti. Šoreiz jēdzīgākais piedāvājums ir spāņu Labais boss ar Havjeru Bardemu galvenajā lomā.
Kopumā Eiropas Kinoakadēmijas balvu piešķirs deviņpadsmit kategorijās. Balvu par mūža ieguldījumu saņems vācu aktrise, režisore un scenāriste Margarēte fon Trota, balvu par sasniegumiem pasaulē – palestīniešu rakstnieks, režisors, aktieris un producents Elija Suleimans. To visu savām acīm varēs redzēt kinoteātrī Splendid Palace 10. decembrī plkst. 20.45. Ieeja pasākumā – bez maksas, taču būs jāuzrāda kāda no jau izlietotajām biļetēm uz Eiropas (arī latviešu) filmām, kas pēdējā mēneša laikā ir redzētas šajā kinoteātrī.
Informācija: europeanfilmawards.eu