Šanhajai, Ķīnas grandiozākajai metropolei, ir ievērojama loma pasaules kino. Pasaules kinovēsturē ne viena vien filma ir saistīta ar Šanhaju, teiksim, izcilā Lēdija no Šanhajas/ The Lady from Shanghai (1947) – Orsona Velsa veidotais elegantais Holivudas film noir. Filmas nosaukumā minēto lēdiju spēlē Holivudas 40. gadu ikona Rita Heivorte, un, kaut filmas darbība nerisinās Ķīnā, tās grēcīgās, pavedinošās varones pagātne ir saistīta ar šo eksotisko Ķīnas pilsētu. Šanhajas ekspresis/ Shanghai Express (1932) – vēl viena klasikas vienība, kurā Marlēna Dītriha – vācu eksports Holivudā – režisora Džozefa fon Stērnberga rokās kļuvusi par fatālas izsmalcinātības iemiesojumu.
Labi, beigšu uzskaitīt senas filmas ar Šanhajas akcentu, kaut varētu turpināt, pierādot, ka Šanhaja Holivudas filmu veidotājiem vienmēr bijusi gan eksotiska, multikulturāla vide, gan arī noslēpumainības, nereti filmu varoņu divdomīgās, grēcīgās pagātnes zīme. Šanhaju kā eksotisku vietu, ar kuru saistītas varoņu biogrāfijas, bija iecienījuši Holivudas zelta laikmeta režisori XX gadsimta 30.– 40. gados un arī XX gadsimta nogales Holivudas darboņi. Piemēram, filmās Indiana Džonss un likteņa templis/Indiana Jones and the Temple of Doom (1984), Armagedons/Armageddon (1998), Neiespējamā misija 3/Mission Impossible 3, Džeimsa Bonda filma Operācija Skyfall/ Skyfall (2012) un citas.
Kino nav dzīve, it īpaši Holivudas interpretācijās, taču kinovēstures odere nenoliedzami veido priekšstatus par Šanhaju. Šī pilsēta vistiešākajā veidā ir saistīta gan ar Ķīnas kino vēsturi, gan Ķīnas kino aktualitātēm, par kurām vidējam Eiropas un Latvijas kinoskatītājam ir visai fragmentēts iespaids.
Ķīnā tapušās filmas Eiropā parasti nonāk caur lielo Eiropas festivālu programmu atlases sietu. Šie festivāli, īpaši Kannu kinofestivāls, pēdējās desmitgadēs ir veicis cītīgu zijas kino popularizēšanas darbu, palīdzot ķīniešu kinoindustrijai radīt starptautiski pazīstamas zvaigznes – režisorus un aktierus. XX gadsimta 80.– 90. gadu mijā Ķīnā veidotās filmas bija viens no Kannu festivāla jājamzirdzņiem un aktuālajām modes tendencēm. Īpaši pēc filmas Atvadas no konkubīnes/Farewell My Concubine (1993, režisors Čeņs Kaige) uzvaras Kannās un tur saņemtā Zelta palmas zara. Pamatā pateicoties Čeņa Kaiges, viņa kolēģa un vienaudža Džana Jimou un vēl vairāku režisoru filmām, arī veidojusies Ķīnas kino starptautiskā reputācija.
Iegrožot ienācējus
Ķīnas kinoindustrija ir milzīga – kā jau valstij, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,3 miljardus. Ik gadu Ķīna saražo ap 700 filmu. Turklāt tā skrupulozi uzrauga un aizsargā savu tirgu – Ķīnā eksistē kvotu sistēma, kas atļauj ik gadu Ķīnas kinoteātros izrādīt ne vairāk kā 34 ārzemēs veidotas filmas. Šis ierobežojums gan neattiecas uz filmām, kas tapušas kā kopražojums ar Ķīnu, tālab daudzu jo daudzu filmu veidotāju mērķis ir strādāt kopā ar ķīniešiem, lai ietiktu milzu peļņu sološajā tirgū.
Ķīnas tirgū nokļūst tikai neliela daļa no Holivudas blokbasteriem, kurus Eiropā esam pārskatījušies līdz liegam nelabumam. Tomēr Ķīnas strauji augošais tirgus ir viens no Holivudas stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, 2015. gadā ik dienu Ķīnā kinoekrānu skaits palielinājās par 22 ekrāniem dienā – tika būvēti jauni kinoteātri, un patlaban kopējais ekrānu skaits ir 40 tūkstošu, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik Ziemeļamerikā.
Lai ietiktu Ķīnas tirgū, Holivudas kino veidotāji nereti pat izdara korekcijas filmu sižetos, lai tie, die’s pasarg, neaizskartu Ķīnas oficiālās ideoloģiskās nostādnes un nesatracinātu cenzorus. Ķīnas auditorijas gaumes respektēšana un politkorektums (respekts pret Ķīnas valdības nostādnēm) sācis noteikt Holivudas dienaskārtību. Time.com atgādina gan par 2015. gada Holivudas filmu Marsietis/ The Martian, kurā ķīniešu kosmonauts izglābj pasauli, gan Transformeriem 4/ Transformers 4, kas ir piepildīti ar ķīniešu produktu slēpto reklāmu, turklāt to darbība daļēji notiek Honkongā. Stratēģija vainagojās ar uzvaru – filmas kases ieņēmumi Ķīnā (320 miljonu dolāru) pārspēja tās ieņēmumus ASV. Var pieminēt arī neseno Marvel komiksu adaptāciju – filmu Doktors Streindžs/Doctor Strange (2016), no kuras sižeta tika "amputēts" varonis Tibetas gaišreģis, kurš tika aizstāts ar Tildas Svintones spēlēto ķeltu pravieti. Arguments? Tibeta Ķīnā ir jūtīga tēma.
"Tagad Holivudā visi – scenāristi, producenti – domā par Ķīnu. Tas ir visuma centrs," apgalvo aktieris Džekijs Čans, goda Oskara laureāts, Ķīnas radīta globālā zvaigzne, un viņš īpaši nepārspīlē.
Ķīniešu atraitnes reputācija
Kad jūnijā darba vizītē apmeklēju Šanhajas kinofestivālu, Ķīnas kino ainava iezīmējās vēl jo krāšņāk. Festivāls, kas šogad tika rīkots 20. reizi, ir nozīmīgākais Ķīnas starptautiskais kino notikums ar visām no tā izrietošajām sekām: milzu vērienu, grandiozu atklāšanas ceremoniju Šanhajas lielākajā teātrī, simtiem lūgto viesu un grandiozu programmu – desmit dienās tiek izrādīts apmēram 500 filmu no 50 valstīm pussimt Šanhajas kinoteātros, piedāvājot teju pusotra tūkstoša seansu un pulcinot ap 400 000 skatītāju. Iespaidīga statistika! Biļetes uz festivāla seansiem nebija iespējams dabūt nekādā veidā. Ar retiem izņēmumiem tās bija pārdotas jau pirms festivāla sākuma – biļetes uz festivāla seansiem izpērkot dažās minūtēs, tikko tās parādoties tirdzniecībā internetā. Kā tas ir iespējams?
Viens no izskaidrojumiem šādai auditorijas aizrautībai ar festivāla piedāvājumu ir pilsētas milzīgais mērogs – Šanhaja ir lielākā Ķīnas pilsēta ar 24 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir viena no grandiozākajām pasaules metropolēm, kurā, ticēsim, dzīvo gana daudz eksotisku filmu cienītāju. Kā ikvienā nozīmīgā starptautiskā forumā, Šanhajas festivālā ir gan konkurss, gan balvas, gan respektabla profesionāļu žūrija. Šogad žūriju vadīja Kannu festivāla laureāts rumāņu režisors Kristians Mundžu. Savukārt filmu Ķīniešu atraitne/The Chinese Widow, kas atklāja festivālu, ir uzņēmis Dānijas režijas klasiķis Bille Augusts, kurš labprāt bija pieņēmis kārdinošo priekšlikumu veidot Ķīnā vērienīgu vēsturisku kara drāmu, kas, pateicoties arī režisora reputācijai, noteikti gūs starptautisku rezonansi.
Šanhajas konkursa programmas filmu skaits ir limitēts saprāta robežās, respektējot žūrijas spējas noskatīties noteiktu daudzumu filmu ierobežotā laika posmā. Vienu no balvām – par labāko operatora darbu – ieguva filma Harmss, kas ir Krievijas, Lietuvas un Maķedonijas kopražojums; tās galvenais varonis ir krievu absurda klasiķis Daniils Harmss.
Ārpuskonkursa programmā bija ap pieciem simtiem filmu. Pamatā tie ir pēdējo gadu Eiropas festivālu hiti, arī labākās, starptautiski pamanītās Eiropas un citu zijas valstu filmas, programmā bija arī filmas no Baltijas (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas kopražojums Lomu spēles/Pretenders u. c.). Festivāla programmā iekļauts arī dažs labs Holivudas grāvējs, kas dažādu iemeslu dēļ nav bijis akceptēts izrādīšanai Ķīnas tirgū, piemēram, Hjū Džekmena kronētais Logans/Logan (X cilvēku sērijas dramatiskais turpinājums). Šanhajas festivāls ir platforma, kas ļauj šīm filmām nokļūt pie Ķīnas skatītāja, jā, tikai vienā vai divos seansos, taču tas ir vienīgais veids, kā šīs filmas patiešām var nonākt Ķīnas stingri uzraudzītajā kino tirgū.
Sadarbības iespējamība
Šajā gadā Šanhajas festivāls bija uzaicinājis vairāku Eiropas un zijas valstu kinoinstitūciju pārstāvjus, lai noslēgtu īpašu vienošanos, kuras mērķis ir veicināt filmu apmaiņu sadarbību izglītojošu projektu un festivālu ietvaros. Cerams, ka šī Ķīnas ekonomisko un politisko nostādņu – programmas Belt and Road ietvaros – radītā iniciatīva patiešām veicinās ciešāku sadarbību starp Baltijas valstīm un zijas, arī Ķīnas, kinoinstitūcijām un festivāliem. Par filmēšanas iespējām Latvijā klāstījām un vēstījām Šanhajas festivāla kinotirgū. Intereses grauds ir sēts. Jāpiemin, ka 2008. gadā Šanhajā vairākas balvas saņēma režisora Māra Martinsona filma Nevajadzīgie ļaudis/Loss (Lietuva, Latvija).
Pierādījums sadarbības iespējamībai starp Latviju un Ķīnu ir arī veiksmes stāsts, kad Džekijs Čans Latvijā uzņēma filmas Ķīniešu zodiaks/Chinese Zodiac (2012) epizodi. Džekijs Čans bija viens no šā gada festivāla goda viesiem. Jau vairākus gadus festivālā ir iedibināta īpaša konkursa sadaļa – Džekija Čana filmu nedēļa/Jackie Chan Action Movie Week, kuras mērķis ir izvērtēt labākās action žanrā veidotās filmas un jaunas šī žanra zvaigznes.
Šanhaja ir pilsēta, kurā ir vērts nokļūt un atgriezties. Tās komplicētā vēsture un multikulturālisms ļāvis tai izveidoties par mūsdienīgu metropoli. Šanhajas mērogs paradoksālā veidā šķiet humāns, turklāt te var atrast arī mūsdienīgu rietumniecisku vidi – mākslas kvartālus, kafejnīcas –, ja nu gluži bez tā nevar iztikt.
Kas attiecas uz Latvijas kino klātbūtni Šanhajā, cerams, ka drīzumā tiks pielikts punkts dokumentālajai filmai par arhitekta Austra Mailīša būvēto Šaoliņas lidojošo mūku teātri, kas top Vides filmu studijā. Lūk, pilnīgi drošs piedāvājums – ja ne Ķīnas kinoteātru tirgum, tad Šanhajas festivālam gan.
Potenciālo kopražojuma projektu kompānijām, kuras vēlas sadarboties ar Ķīnu, ir jārespektē strikti nosacījumi (jāfilmē Ķīnā, jāizmanto Ķīnas aktieri u. c.), turklāt filmas nedrīkst «aizskart Ķīnas nacionālās vērtības, godu un intereses, apdraudēt sociālo stabilitāti un aizvainot nacionālās jūtas» (Ķīnas filmu likums). Jā, Ķīna ir mutuļojošs tirgus un potenciālās lielās peļņas lauks, taču Komunistiskās partijas rūpes par valsts iedzīvotāju morālo stāju neatslābst. Tur darbojas cenzūra, nav pieejami sociālie tīkli Facebook un Twitter, ir ierobežota Google darbība. Tas gan nenozīmē, ka ķīnieši dzīvo no sociālajiem tīkliem brīvu un laimīgu dzīvi, – viņu vienojošais kanāls ir WeChat, turklāt Šanhajas iedzīvotājs un viņa mobilais tālrunis ir nedalāmas vienības – gan WeChat dēļ, gan tāpēc, ka ikdienas maksājumi veikalos tiek veikti ar telefonu: plastikāta bankas kartes jau ir pagājusi ēra. Ķīnieši ar baudu lieto dārgus Rietumu zīmolus un veiksmīgākie savu kapitālu investē arī Holivudā.