Pamazām kinoteātros parādās filmas, kuru nosaukumi vīd ASV nozīmīgāko kinobalvu sarakstos. Līdz vissvarīgākajai balvai – ASV Kinoakadēmijas Oskaram – vēl ir jātiek. Kurp vedīs ceļš, redzēsim 25. janvārī, kad tiks nosauktas Oskara nominācijas. Pašas godalgas tiks pasniegtas 12. martā. Līdz tam balvas dalīs vēl virkne profesionāļu kopu – ģildes, asociācijas un dažādas organizācijas. To vidū ar garu vēsturi un pēdējos gados krietni paplucinātu reputāciju izceļas Holivudā akreditētās ārzemju preses asociācijas balva Zelta globuss. Globusi tika izdalīti pagājušajā nedēļā, savā ziņā signalizējot par tām filmām, kurām ir potenciāls tikt līdz Oskariem.
Attiecību pārtraukšana
Līdzās klasiķa Stīvena Spīlberga autobiogrāfiskajai drāmai Fabelmeni/The Fabelmans, kas ieguva labākās filmas Zelta globusu drāmas kategorijā un Latvijā būs skatāma februāra sākumā, ir vērts pievērst uzmanību arī britu un īru režisora un dramaturga Mārtina Makdonas filmai Inišerinas Banšī/The Banshees of Inisherin, kas saņēma Zelta globusu kā labākā komēdija/mūzikls. Kategorijas nosaukums gan ir visai maldinošs, jo konkrētā filma pat vardarbīgi nav iebāžama nevienā no nosaukto žanru kastītēm. Ne te tiek plēsti jestri joki, ne te dzied, ne, gribēju teikt, arī muzicē... un aprāvos. Jo īstenībā filmā ar latviešu valodā neveikli pārlikto, jo neizrunājamo, nosaukumu tomēr muzicē. To dara aktiera Brendana Glīsona tēlotais varonis Kolms Dohertijs, kurš pēkšņi ir apjēdzis mākslas mūžīgumu un cilvēka laicīgumu. Viņa mērķis ir uzrakstīt melodiju, kas pārdzīvos viņu un paliks ļaužu atmiņā, un šī muzikālā sacerējuma nosaukums ir Inišerinas Banšī.
"Inišerinā nav nekādu banšu," apmēram tā saka Kolma Dohertija sens draugs, otrs šīs filmas galvenais varonis Padriks Sulevans, kuru tēlo aktieris Kolins Farels. Taču Kolma Dohertija vēlme nosaukt savu muzikālo un vēl neradīto šedevru tieši šādi un ne citādāk nav satricināma. Turklāt smagnējais, sadugušais vīrs negaidīti ir kļuvis pavisam dīvains – viņš ne tikai pēkšņi ir aizrāvies ar ideju par pārlaicīgās mākslas – mūzikas – radīšanu, ne tikai sācis runāt par dzīves un nāves ritu, bet arī kategoriski pārtrauc savas attiecības ar ilggadējo draugu Padriku, ar kuru stundām, dienām un gadiem ilgi sēdēts krogā, dzerts un mēļots.
Kolms Dohertijs ir nozvērējies ar veco draugu vairs nepārmīt ne vārda – pēkšņi un šķietami bez iemesla. Un katra Kolma vājības pazīme, laužot savu atturības un nerunāšanas solījumu, tiek bargi sodīta. Šo sodu viņš ir izdomājis pats un realizē mērķtiecīgi – lāga apmulsušajam Padrikam par mēmām šausmām un Padrika mīļajam ēzelītim par sodību. Jāsaka, arī par šausmām skatītājam. Ko tad Kolms Dohertijs dara, šeit būtu lieki atklāt. Tā tiks laupīts filmas šoka efekts, kas uz nesagatavotu prātu atstāj tikpat eksplozīvu efektu kā slavenās sirreālistu filmas Andalūzijas suns (1929) ievadepizode. Tā pati, kurā vīrietis ar bārdas nazi pāršķeļ sievietes aci. Efekts uz nesagatavotu skatītāju joprojām ir iedarbīgs. Ir pārbaudīts. Inišerinas Banšī piedāvā virkni šoka efektu.
Dažādas dīvainības
Pirms dodamies tālāk, jāatbild uz jautājumu, kas tad ir šie dīvainie, filmas nosaukumā minētie banšī, par kuriem izcilu mūziku tik ļoti vēlas sacerēt Kolms Dohertijs? Īru leģendās tā dēvējot sieviešu kārtas garu, kura parādīšanās liecinot, ka namā ienāks nāve. Un tiešām – viena tāda drūma kundze melnās parpalās arī klīst pa glezno, skarbo Īrijas salu Inišerinu, kurā savas dienas vada abi nu jau bijušie draugi Kolms un Padriks un arī Padrika māsa Šivona (lomā Kerija Kondona). Viņa atšķirībā no sava brāļa, kurš jūtas drauga pamests, apjucis un nikns, ir aizrautīgs grāmatu cilvēks – zinātkāra intelektuāla dāma, kura mīt akmens būdā kopā ar brāli. Tālumā uz cietzemes norisinās karš, kura atskaņas uz salas ir vien nojaušamas. Darbība notiek Īrijā 1920. gadā kara laikā. Režisors Mārtins Makdona gan ir apzināti izvēlējies strādāt nosacītā manierē, tikai ieskicējot vēsturiskā laika kontekstu un koncentrējoties uz filmas varoņu raksturu sadursmēm.
Filmas Inišerinas Banšī striktā dramaturģija būtu labs materiāls arī ekstravagantai teātra izrādei. Ierobežots varoņu loks, konflikts starp ikdienišķo, inerciālo un pārlaicīgo – mākslu, ko viens no varoņiem iecerējis radīt –, ekstravagants šī konflikta risinājums, un tas viss skarbā, monumentālā Īrijas salas dekorācijā. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo Mārtina Makdonas (1970) dramaturģija ir daudz iestudēta arī Latvijas teātros. Dailes teātrī viņa lugas iecienītas kopš 90. gadu beigām –1998. gadā iestudēta izrāde Klibais no Inišmānas, un tolaik Mārtins Makdona vēl bija britu dramaturģijas brīnumbērns divdesmitgadnieks – jauns, talantīgs un mērķtiecīgs.
2005. gadā tapa Spilvencilvēks, divus gadus vēlāk – Līnenas skaistumkaraliene, 2013. gadā – Vienrocis no Spokānas. Jaunākais Mārtina Makdonas dramaturģijas interpretējums Dailes teātrī ir britu režisores Eimijas Mārčantas Īru miroņgalva. Luga Līnenas skaistumkaraliene iestudēta arī Liepājas teātrī. Dramaturga darbi spēlēti arī Jaunajā Rīgas teātrī (Vientulīgie rietumi), Valmieras teātrī (Spilvencilvēks) un citur. Visas Mārtina Makdonas lugas raksturo izteikts autora stils – šoka elementu izmantojums, raksturu psiholoģiskā zīmējuma precizitāte un prasme atkailināt noslēgtu, provinciālu ļaužu kopu tikumus.
Brīnumdara iemaņas
Kino Mārtins Makdona ienāca vēlāk nekā teātrī, taču tikpat skaļi un pamanāmi. Viņa debijas filma Reiz Brigē/In Bruges ir viena no šī gadsimta pirmās desmitgades savdabīgākajām filmām. Tas ir nospriegots stāsts par divu svešinieku gangsteru "komandējumu" uz Beļģijas pilsētiņu Brigi pēc neveiksmīga nozieguma. Tieši Brigē abiem slepkavām jāgaida sava priekšnieka turpmākie rīkojumi. Šajā filmā galvenajās lomās ir Brendans Glīsons un Kolins Farels – tie paši aktieri, kurus režisors ir filmējis arī Inišerinas Banšī.
Normunds Naumanis par Reiz Brigē rakstīja šādi: "To, ka Makdona ir reti sastopams dialogu talants, es zināju, bet mans pārsteigums bija neviltots, apjēdzot, ka viņa režisētā filma Reiz Brigē grasās kļūt par šī gada labāko filmu/drāmu – nu, vismaz pagaidām tā izskatās. Ja režisors ar trim ļoti labiem aktieriem (Kolinu Farelu, Brendanu Glīsonu un Reifu Fainsu plus dažiem izteiksmīgiem tipāžiem epizodēs (..)) ir spējīgs radīt vistīrāko cilvēcisko traģēdiju no vistīrākās ciniski melnmelnās komēdijas – tur ir jābūt mākslas alķīmiķa brīnumdara iemaņām!" (Diena, 08.09.2008.)
NN vārdiem runājot, brīnumdara iemaņas Mārtins Makdona nav zaudējis. Viņa filmu dialogi joprojām ir lieliski – dramatiski, smeldzīgi un komiski vienlaikus. Viņa provinciālo varoņu jokainās izdarības joprojām atspoguļo eksistenciālu apjukumu un aizkustinošu vēlmi pārkāpt pāri laika noliktajam cilvēka zūdamības likumam, kaut vai sacerot savādu melodiju ar nosaukumu Inišerinas Banšī.
Mārtina Makdonas režisora karjerā filmu nav daudz, Inišerinas Banšī ir viņa trešā pilnmetrāžas filma. Taču visas viņa filmas ir perfekti trāpījumi – tās piesaista starptautisku ievērību, kā arī ASV galveno kinobalvu piešķīrēju uzmanību. Plašu rezonansi guva Mārtina Makdonas iepriekšējā filma Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā/Three Billboards Outside Ebbing, Missouri), kurā galvenajā lomā ir izcilā amerikāņu aktrise Frānsisa Makdormanda. Šis gan ir daudz amerikāniskāks un reālistiskāks stāsts: galvenā varone, māte, cenšas noskaidrot nozieguma – savas meitas bojāejas – apstākļus. Filmas darbība risinās ASV. Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā tika nominēti sešiem Oskariem, balvas saņēma aktieri Frānsisa Makdormanda un Sems Rokvels.
Nav šaubu, ka kāds Oskars tiks arī Inišerinas Banšī. Filmā ir Mārtina Makdonas autorstilam raksturīgās iezīmes – dialogu lakonisms un ietilpība, prasme provinciālas kopienas iedzīvotāju attiecības padarīt par smeldzīgu pieredzi, turklāt eleganti izmantot telpas, vides un laika nosacītību, nezaudējot varoņu raksturu un pārdzīvojumu precizitāti.
Un, pat ja līdz galam nav skaidrs, kāpēc tik nāvīgi saplēsās divi labi draugi un kāpēc šajā vientulīgajā Īrijas salā virmo asiņainas kaislības, šī noteikti ir filma, kas atstāj nospiedumu gan skatītāja emocionālajā, gan vizuālajā pieredzē. Kolina Farela un Brendana Glīsona aktierdarbu intensitāte un jauda nav apstrīdama, turklāt ir jāpievērš uzmanība jauna un talantīga aktiera Barija Kioana vārdam, kuram filmā ir zīmīga – tēva pazemota puiša – loma.