Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Šonedēļ pirmizrādi piedzīvos Rozes Stiebras jaunākā animācijas filma Saule brauca debesīs

Šonedēļ, 15. novembrī, pie kino skatītājiem visā Latvijā nonāks leģendārās animācijas režisores Rozes Stiebras jaunākā animācijas filma Saule brauca debesīs, kas tapusi pēc latviešu tautas folkloras motīviem, informēja filmas pārstāve Silva Aleksa Fridrihsone.

Filmas pārstāvji, gaidot filmas pirmizrādi, aicina iepazīties ar vairākiem interesantiem un maz zināmiem faktiem par animācijas filmas tapšanu.

Filmas režisori, latviešu animācijas klasiķi Rozi Stiebru mēdz dēvēt arī par latviešu animācijas karalieni. Viņa savu pirmo animācijas filmu uzņēmusi tālajā 1969. gadā, un kopš tā laika tapušas 62 filmas – no īsām miniatūrām līdz pilnmetrāžas darbiem. Jau vairākas paaudzes izaugušas ar Rozes Stiebras veidotajām animācijas filmām – tās ir gan ikvienam pazīstamās Zelta sietiņš un Zaķīšu pirtiņa, gan Raiņa lugas motīvos balstītā Spēlēju, dancoju! un daudzas citas. Par izcilu radošo darbību teju pusgadsimta garumā Roze Stiebra saņēmusi daudzus apbalvojumus, tai skaitā Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par profesionālā animācijas kino izveidi Latvijā, Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī balvu par mūža ieguldījumu Fredrikstādes animācijas festivālā Norvēģijā – vienā no vecākajiem un vērienīgākajiem animācijas pasākumiem pasaulē.

Roze Stiebra ir ne vien filmas Saule brauca debesīs režisore, bet arī scenārija autore: “Es ļoti gribēju uzņemt filmu Latvijas simtgadē kā pateicību un dāvanu valsts dzimšanas dienā. Ilgi meklēju spēcīgu stāstu – lasīju mūsu oriģinālliteratūru caur un cauri, bet nevarēju atrast neko īsti piemērotu tieši animācijai. Un tad es padomāju ka varētu uzņemt filmu pēc tautasdziesmām, jo tajās ir iekodēts viss labākais un stiprākais, kas mums ir. Gan vieglums un līksmība, gan dziļāks, filozofiskāks slānis, kas sevī ietver gadsimtiem krāto tautas gudrību, pasaules redzējumu un ētiku; visu, kas vajadzīgs cilvēka dzīvei, lai viņš dzīves beigās nekaunētos par to, kā ir dzīvojis. Bet nebaidieties – šī būs piedzīvojumiem bagāta un līksma filma!”

Filmas māksliniece Ilze Vītoliņa, viena no vadošajām teātra kostīmu māksliniecēm Latvijā, šīs animācijas filmas dēļ uz trīs sezonām atteicās no piedāvājumiem teātrī. Intervijās māksliniece stāsta, ka animācija ir viņas sirdslieta, un Rozes Stiebras aicinājums veidot šo filmu ir “unikāls piedāvājums, visdrīzāk, vienīgais dzīvē. Tiešām tāds brīnišķīgs mūža nozīmes projekts”. Māksliniece radījusi  filmā redzamos tēlus, kā arī uzgleznojusi ap 500 lapu ar foniem, kuros tālāk dzīvo viņas radītie un animatoru iekustinātie personāži.

Pēc filmas tapšanas studijā vēl arvien glabājas vairāk nekā sešdesmit tūkstoši zīmējumu – svarīgākie novietoti lielā skapī un ir speciāli numurēti, lai vajadzības gadījumā tos varētu atrast. Šo skapi gan animatori, gan citi studijas darbinieki nodēvējuši par Dainu skapi, jo tā daudzie mazie plauktiņi ļoti atgādina visiem zināmo Krišjāņa Barona Dainu skapi. Visu šo apjomu, protams, nespētu uzzīmēt viens cilvēks, tāpēc zīmēšanā piedalās animatoru komanda, kopskaitā vairāk nekā četrdesmit cilvēku. Katram no viņiem ir savs stils, tādēļ zīmējot visi vadās pēc galvenās animatores izstrādātā parauga. Darbs noticis daļēji elektroniski, bet lielā mērā arī uz papīra – filmas tapšanas vajadzībām izlietots aptuveni 44 000 papīra lokšņu, kas kopā sver ap 800 kilogramiem.

Saule brauca debesīs veidošanas procesā animatori darbu dalīja pēc spējām un īpašiem talantiem, jo vienam  sevišķi labi padodas cīņas ainas, citam ir pacietība  zīmēt augošus kokus un puķes vai arī īpaši labi sanāk kāda personāža emocijas, sejas izteiksmes un kustības. Kad kontūras uz papīra bija sazīmētas, speciālisti tās ieskenēja datorā, jo krāsošanas, ēnošanas un montāžas darbs mūsdienās notiek tieši tur. Lai aptuveni saprastu animatoru komandas darba apjomu un nepieciešamo zīmējumu skaitu, aptuvens aprēķins varētu būt sekojošs – ja kadrā ir viens tēls, tad sekundē ir 12 zīmējumi. Ja kadrā ir divi tēli, tad sekundē ir 24 zīmējumi. Ja trīs tēli, tad 36 zīmējumi.

Tā kā studijā ciešā sadarbībā roku rokā strādāja daudzi cilvēki vairāku gadu garumā, atmosfēra bijusi ļoti draudzīga. Ar režisores svētību, ja bijusi vēlēšanās, animatori līdzi uz darbu varējuši  ņemt arī savus mājas mīluļus, tāpēc neviens nav brīnījies, studijā satiekot papagaili vai kaķi – šo  asistentu kustības var redzēt animēto varoņu atveidos, bet pašus prototipus – arī filmas tapšanas fotogrāfijās.

Kopumā filmas veidošanā piedalījušies ap piecdesmit cilvēku, kas ik dienu četru gadu garumā strādājuši pie scenārija veidošanas, tēlu radīšanas, krāsošanas, iekustināšanas un ieskaņošanas.

Pirmais aktieru balsu ieraksts veikts jau pašā filmas veidošanas sākumā, kad aktieri ierunāja tā sauktos “melnos tekstus”, lai animatori varētu uzzīmēt tēlus un to kustības, sejas izteiksmes un mīmikas, lai zinātu, cik garš būs katra tēla runātais teksts. Pēc tam, kad visi tēli tika uzzīmēti, aktieri ieskaņoja īsto tekstu no jauna, jau raugoties uz zīmētajiem kadriem, lai tēlu teiktais precīzi saskanētu ar animācijā redzamo. Tiesa, dažkārt pirmais balss ieraksts izdevies tik labi, ka to nav bijis nepieciešams pārrakstīt – tā Saule brauca debesīs gadījumā sanācis ar lielisko ļaundari, meža bandītu Vilku, kas uz ekrāna neganti ņurd Viļa Daudziņa balsī. Citas lomas ierunājuši tādi pazīstami aktieri kā Kaspars Znotiņš, Zane Daudziņa, Guna Zariņa, Ainārs Ančevskis, Dita Lūriņa un citi.

Animācijas filma Saule brauca debesīs ir īpaša ne tikai ar nenovērtējamo mākslinieku darbu, kas ieguldīts tās tapšanā, bet arī ar muzikālo noformējumu. Filmas mūzikas autors ir Juris Kaukulis, kas filmas skaņu celiņam kopā ar Jauno Jāņu orķestri ieskaņojis septiņpadsmit dziesmas. Jāpiebilst, ka animācijas filmā dzirdamie skaņdarbi decembra sākumā iznāks arī atsevišķā mūzikas CD, un tajā skanēs gan rotaļu dziesmas, gan šūpuļdziesma, kā arī cīņas dziesmas.

Filmas tapšanas laikā nav trūcis arī smieklīgu atgadījumu. Piemēram, uzsākot darbu pie filmas skaņu celiņa, mūziķis, komponists un grupas Dzelzs vilks solists Juris Kaukulis kā pirmo filmas mūzikas paraugu režisorei Rozei Stiebrai kļūdaini nosūtījis nepareizo audio failu. Īpaši filmai radītās mūzikas vietā režisore saņēmusi skaņdarbu, kurā 5 minūtes bija dzirdama bišu sanēšana un mušu dūkšana, ko mūziķis bija sagatavojis kādai teātra izrādei.  Kā stāsta pats Juris Kaukulis, dzirdētais Rozi Stiebru esot gan samulsinājis, tomēr viņa ļoti taktiski centusies norādīt, ka šis interesantais skaņdarbs nebūs īsti piemērots filmai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja