Estētiski nevainojama, seksīga, stilīga un nostalģiska, un arī filozofiska - ar Partenopi Sorrentīno mēģina atklāt mūžīgā skaistuma, zudušās jaunības un savas dzimtās pilsētas Neapoles noslēpumus. Filmas pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā bija iekļauta oficiālā konkursa programmā un kandidēja uz Zelta palmas zaru, un ovācijas nerimās gandrīz 10 minūtes.
Paolo Sorrentīno ir kino estēts un vizualitātes meistars, kurš aizkustina līdz dvēseles dziļumiem - viņu mēdz salīdzināt ar itāļu kino leģendām Federiko Fellīni un Mikelandželo Antonioni, un viņš jau daudzus gadus saviļņo skatītājus visā pasaulē. Filmā Jaunība (2015) Paolo Sorrentīno meditēja par jaunību un vecumdienām, Diženais skaistums ir viens no pārliecinošākajiem intelektuālajiem ceļojumiem mūžīgajā pilsētā Romā - tā saņēma Oskaru kā labākā ārzemju filma -, bet seriāls Jaunais pāvests (2016) izaicināja baznīcu. Taču ar to Paolo Sorrentīno karjera neapstājas - viņš ironizējis par odiozo politiķi Silvio Berluskoni (filma Silvio, 2018), pētījis dzimto Neapoli pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados filmā Dieva roka (2021) un nu atgriežas ar Senlorāna modes nama vizuālās stilistikas iedvesmotu pētījumu par mūžīgo skaistumu un zudušo jaunību, lielu vietu atvēlot Neapolei. Šīs pilsētas senais nosaukums izvēlēts par galvenās varones Partenopes vārdu, viņa - par Neapoles atspulgu, šarmantu un noslēpumainu. “Atšķirībā no filmas Dieva roka,” atzinās Paolo Sorrentīno, “šajā filmā vēlējos runāt par savu sapņaino jaunību. Man pašam Neapole ir kā magnēts, un - tāpat kā daudzi neapolieši - es tur dzīvoju, devos projām un vēlāk mēģināju atgriezties.”
Savai Partenopei režisors seko no dzimšanas brīža līdz vecumdienām, radot sentimentālu stāstu, kurā savijas viņas miesīgā jaunība, aizraujoši vakari un ballītes Kapri salā un izvēlētā antropoloģes karjera, un tajā viņu pavada skaistums un jaunība. Visi - gan kinokamera, gan pārējie filmas varoņi, tostarp rakstnieki, bohēmisti un pat Partenopes brālis -, nonākuši ar viņu vienā telpā, nespēj no viņas novērst skatienu. “Tomēr šī filma nav par skaistuma kaitējumu vai pat lāstu. Partenope ir sieviete, kura ir dzimusi vidē, kas ir ideāli piemērota brīvībai. Viņa dzimusi pilsētā, kas viņu netiesā, un viņai ir visi apstākļi, lai savā dzīvē izvēlētos brīvības ceļu,” uzsver Paolo Sorrentīno.
Partenopi atveido divas aktrises - modele un debitante Čelesta Dalla Porta jaunībā un itāļu kino leģenda Stefānija Sandrelli brieduma gados, un tajā spēlē arī oskarotais britu aktieris Gērijs Oldmens, kuram uzticēta amerikāņu rakstnieka Džona Čīvera loma. Viņa varonis pasaka simbolisko frāzi: “Es nevēlos nozagt ne minūti no jūsu jaunības.” Un Partenope nepievērš uzmanību Čīvera alkoholismam - viņa redz daudz vairāk par haosu, jo, kaut arī varoņiem ir trūkumi, aiz tiem vienmēr ir dvēsele.
Filmu Partenope no 21. februāra demonstrēs kinoteātros Forum Cinemas, Splendid Palace, Apollo, Cinamon, K Suns, Kino Bize, kā arī Cēsīs.
Partenopes pirmizrāde Latvijā notika mūsdienu kinofestivāla Lācis, lauva un zars programmā. Ar šo zīmolu jau vairākus gadus Latvijā izrāda filmas, kas demonstrētas pasaules nozīmīgākajos kinofestivālos Berlīnē, Kannās un Venēcijā. Šobrīd kinoteātros skatāma 13 Oskariem nominētā Žaka Odiāra filma Emilija Peresa un Fransuā Ozona Kad pienāk rudens.