Jāņa Dzirnieka personālizstāde Veselīgie draugi
Kurators: Kaspars Groševs
Jāņa Dzirnieka otrā personālizstāde Kim? ir tapusi pēc mākslinieka divu mēnešu rezidences ISCP Ņujorkā 2024. gada rudenī, kas sekoja pēc Kim? Rezidences balvas iegūšanas. Ņujorkā gandrīz uz katra kvartāla stūra sastopamās mazās stūru bodītes – bodegas, no kurām viena ar nosaukumu Healthy Friends – piedāvā sendvičus un ātrās uzkodas, kas ir visnotaļ tālu no jebkā veselīga, taču šo iestāžu nosaukumi nereti ietver sevī vārdus healthy (veselīgs), natural (dabīgs), organic (organisks) un citus dabiskumu slavinošus saukļus, kam nav nekādas citas vērtības kā vien uzmanības piesaistīšana produktu klāstam, kura saturs ir ķīmijas pārsātināts. Izstādes darbi ietver ieskanētus skricelējumus un akvareļa zīmējumus, kas pēcāk digitāli papildināti, izdrukāti un pēc tam fiziski modificēti. Šie zīmējumi ataino dažādas būtnes trūdēšanas, sairšanas stadijās, kas sapludinātas ar dzesēšanas iekārtu optimizācijas ilustrācijām. Trūdēšanas process savā ziņā var tikt uztverts kā optimizācija līdzīgi kā darbu tapšanas procesu varētu skatīt kā sevis pārstrādi. Optimizācija kā tāda ir neizbēgama gan dzīvos, gan nedzīvos organismos, ekonomikā, politikā, socioloģijā un jebkur citur. Bodegās valdošais augstais neuzticamības līmenis — no pārcenotiem sīkumiem līdz visgaršīgākajām uzkodām – uzskatāms par pateicīgu metaforu Dzirnieka refleksijām par tehnoloģiskās efektivitātes un vides degradācijas tēmām, kas izstādes ietvaros risinātas caur telpiskas instalācijas elementiem un citiem īpaši izstādei jaunradītiem objektiem.
Jāņa Dzirnieka (1992) darbi šķeļ tehnoloģiskās efektivitātes fasādi, atklājot satraucošās un nereti draudīgās formas, kas rodas no mūsu nerimstošās tieksmes pēc optimizācijas. Pārstrādājot industriālās atliekas pārdomas rosinošās instalācijās, Dzirnieks mudina apzināties progresa ekoloģiskās un sociālās sekas. Personālizstādes: Tiled River, galerija 427, Rīga; Flat Tire, Robert Fruinstraat 56, Roterdama; Gaidot nākamo minūti, Laikmetīgās mākslas centrs Kim?, Rīga; un Sharp Horizon, Nemo, Eckernforde. Duo izstādes: Snowlake Blockbuster ar Alisi Annu Dzirnieci, Extra City, Antverpene. Grupas izstādes: Soap Opera, City Surfer Office, Prāga; Agents of Perception, KAI mākslas centrs, Tallina; Midnight Sunburn, Het Nieuwe Instituut, Roterdamā un citur. Dzirnieks ir Kim? Laikmetīgās mākslas centra rezidences balvas 2024 ieguvējs un devās uz rezidenci ISCP, Ņujorkā.
Nellijas Agassi personālizstāde Aftermath
Kuratore: Tīna Pētersone
“Mēs dzīvojam laikā, kad pagātne šķiet neparedzamāka par nākotni,” – arvien biežāk, ieraugot ziņu virsrakstus, kas piedāvā jaunas vēstures interpretācijas, trāpīgs šķiet britu vēsturnieka Ērika Hobsbauna novērojums. Vēsture nekad nav bijusi nemainīgs lielums — tā vienmēr tikusi pārrakstīta, pārskatīta, no jauna interpretēta. Tomēr mūsdienās šie procesi sasnieguši nebijušu intensitāti: vēstures izpratni caurvij ideoloģiskas cīņas, sarežģī digitālās vides pārsātinājums un arvien rafinētāk tā tiek izmantota kā instruments politiskā diskursa veidošanā. Kad naratīvi savstarpēji konkurē, pārklājas un maina formu, kā orientēties vēstures versijās, ko tie piedāvā?
Izstāde norisinās dziļas nestabilitātes – karu, varas maiņu, ideoloģisku lūzumpunktu – laikā. Tās vadmotīvs balstās idejā par “aftermath” kā daudzslāņainu, nelineāru un nepārtraukti mainīgu procesu. Vārda “aftermath” (latviski jēdziens tulkojams kā “iznākums”, “sekas”, “pēctecība”) etimoloģiskā izcelsme meklējama 16. gadsimta Vidusanglijā, ar ko tolaik zemnieki apzīmēja zāli, kas ataugusi pēc pļaujas. Laika gaitā vārds “aftermath” ieguva daudz plašāku nozīmi, apzīmējot jebkuras darbības sekas, īpaši to attiecinot uz dabas katastrofām, karu vai lielām pārmaiņām sabiedrībā. Tādējādi “aftermath” sevī nes divējādu nozīmi: gan iznīcību, gan spēju atjaunoties – ciklisku procesu, kurā pagātne nekad līdz galam nepazūd, bet gan piedzīvo transformāciju un atgriežas citā formā. Šī cikliskā atgriešanās veido Nellijas Agassi pirmās personālizstādes Baltijas reģionā konceptuālo asi.
Viņas mākslinieciskās prakses centrā ir “vietas biogrāfija” – tā ir metode, kas pievēršas vietas kontekstam kā izziņas avotam un darba materiālam. Aizvadītajā gadā, pavadot novembra nedēļu Rīgā, Agassi apmeklēja muzejus un iepazina pilsētu, apkopoja vizuālos nospiedumus un izzināja vēstures liecības. Viņas instalācijās šie iespaidi atklājas kā informācijas fragmenti, konceptuāli žesti un ar simboliskiem slāņiem piesātināti materiāli. Izstāde Aftermath iemieso pārdomas par to, kas ir noticis, bet arī izvaicā to nākotni (vai vēsturi?), kas vēl tikai iegūst savus apveidus un kas vēl ir iespējama.
Nellija Agasi (dz. 1973, Izraēlā) ir starpdisciplināra māksliniece, kura dzīvo un strādā Čikāgā. Viņas radošā prakse aptver performanci, instalāciju, video, animāciju, tekstilu un darbus uz papīra. Agasi veido vietai specifiskus darbus, kuros krustojas personiskie stāsti ar arhitektoniskajām struktūrām, atklājot telpas biogrāfiju caur pašas pieredzes prizmu. Strādājot ar materiālu, ķermeni un telpu, māksliniece veido intīmus dialogus starp publisko vidi un tajā iemiesotajām vēsturēm. Agasi ieguvusi bakalaura grādu Centrālajā Sentmārtina Mākslas koledžā un maģistra grādu Čelsijas Mākslas koledžā Londonā. Viņas darbi izstādīti starptautiski atzītās institūcijās, tostarp Tate Modern, Izraēlas muzejā, Telavivas Mākslas muzejā, La Triennale di Milano un Zacheta galerijā Varšavā. Čikāgā viņas darbi eksponēti The Graham Foundation, Chicago Cultural Center, The Arts Club of Chicago, Hyde Park Art Center un Poor Farm. 2023. gadā viņas darbus savai kolekcijai iegādājās Čikāgas Mākslas institūts. Citu nozīmīgu neseno projektu vidū — ORD T5 O’Hāras starptautiskajā lidostā, WHOISPOLA Varšavā, Viennacontemporary mākslas mesē un Fujiyoshida tekstila nedēļā Japānā (visi 2023. gadā). Šobrīd Agasi ir SAIC pētniecības rezidente Čikāgas Mākslas institūta pētniecības centrā. Viņa ir viena no bezpeļņas organizācijas Fieldwork Collaborative Projects līdzdibinātājām un Graham Foundation stipendiāte. Mākslinieci pārstāv galerijas Dvir un WHOISPOLA.