Viņa uzdrīkstējās būt patiesa – tāda ir režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilmas Mana brīvība galvenā varone. Filmas pirmizrāde notiks 28. septembrī kinoteātrī Forum Cinemas. Manas brīvības centrā ir atmodas laika politiķe Alīcija. Viņa iekaro sabiedrības simpātijas, taču sasniegumi rada sarežģījumus privātajā dzīvē – sižets sniedz skatītājiem iespēju dzīvot līdzi spēcīgas personības intīmajai drāmai uz vēstures notikumu fona. Galvenās varones prototips ir viena no spožākajām atmodas laika zvaigznēm – žurnāliste un politiķe, Latvijas poliete Ita Kozakeviča (1955–1990), kuras mūžs aprāvās trīsdesmit piecu gadu vecumā komandējuma laikā Itālijā.
Drosmīgs solis
"Pirms daudziem gadiem es veidoju materiālu Tautas frontes muzejam par tā laika notikumiem un arhīvos ieraudzīju Itas Kozakevičas uzstāšanos Latvijas PSR tautu forumā, kas notika 1988. gada decembrī. Tas bija laiks, kad neviens neko nezināja, tāpēc uzkāpt tribīnē un pateikt, ka latviešu tauta ir apspiesta un tās valoda atrodas uz iznīcības robežas, bija ļoti drosmīgs solis," atklāj režisore Ilze Kunga-Melgaile. Līdz šim viņa ir darbojusies dokumentālajā kino. Režisores darbu sarakstā ir filmas Brāļi Varslavāni, Mūzika – mans Credo, Latvijas volejbola leģendas un Kinorežisors Aloizs Brenčs.
Pirmā impulsa iedvesmota, Ilze Kunga-Melgaile ir sākusi interesēties par šo atmodas laika personību: kur viņa tāda radusies? Vai es varētu tā kā viņa? Režisore ir sākusi izpēti no avīžrakstu caurskatīšanas līdz laikabiedru uzmeklēšanai. Starp viņiem ir bijis arī Itas Kozakevičas draugs un cīņu biedrs Vladimirs Ždanoks, kurš cīnījies un pagājušajā gadā arī izcīnījis viņai veltīta pieminekļa atklāšanu Jēkabpilī. Tieši no Jēkabpils vēlēšanu apgabala Ita Kozakeviča ir tikusi iebalsota toreizējā Augstākajā padomē. "Mēs dienu un nakti braucām pa sapulcēm un stāstījām cilvēkiem, kas ir brīvība un kāpēc tā ir vajadzīga. Mēs ceļojām ar Iž 2715 jeb bulku vāģi, kurā i gulējām, i pīpējām," atminas Vladimirs Ždanoks.
Nedaudz stilizācijas
Filma Mana brīvība vēsta par laika posmu no 1988. līdz 1990. gadam, atstājot vietu vēstures un personāžu stilizācijai. "Man šķita, ka būs vieglāk, ja es rīkošos ar galveno varoni kā ar pašas radītu personāžu, līdz ar to Ita kļuva par Alīciju un arī pārējie varoņi, kuriem ir savas dramaturģiskās līnijas šajā scenārijā, ir ieguvuši citus vārdus, bet vizuāli un pēc saviem darbiem viņi būs atpazīstami," norāda Ilze Kunga-Melgaile. Filmas tēlos skatītāji varēs atpazīt politiķus Sandru Kalnieti, Elitu Veidemani, Ivaru Godmani, Mavriku Vulfsonu, Romualdu Ražuku, dzejniekus Knutu Skujenieku, Dagniju Dreiku, Leonu Briedi, Armandu Melnalksni un Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Dainu Īvānu, kura personības iedvesmoto varoni atveido Mārtiņš Upenieks.
"Mans dēls piedalījās masu skatu filmēšanā un izmantoja izdevību nofotografēties ar Mārtiņu, tad es secināju, ka viss ir izdevies," atzīst Dainis Īvāns. Viņš piekrīt režisores izvēlei, ka reālās personības kalpo par prototipiem, nevis pašas ir nonākušas uz ekrāna. "Tajā laikā mēs iemiesojām kaut ko vairāk nekā savu personīgo "es", jo es skatos uz sevi kā uz pavisam citu cilvēku, kas neesmu es ar savām kļūdām un bailēm," saka bijušais politiķis. Viņaprāt, Itas Kozakevičas svarīgākais pienesums ir bijis Latvijā dzīvojošo dažādo tautību atmodināšanā un rūpēs par Tautas frontes sabiedroto atrašanu pārējās Padomju Savienības valstīs, lai sagrautu šo prokremlisko impēriju. Mihails Gorbačovs pat esot kliedzis no tribīnes: jūs eksportējat revolūciju! "Mēs patiešām eksportējām revolūciju, un šī Kremlim netīkamā ideja par dažādu tautību atmodināšanu kā liesma pārsviedās no vienas republikas uz citu," stāsta Dainis Īvāns.
Viss sākas ar mūziku
Galvenajā lomā būs redzama Ērika Eglija-Grāvele. Viņa spēlē brīvdomīgo, sabiedriski aktīvo, harismātisko poļu izcelsmes trīsdesmitgadnieci, kura, ignorējot sava vīra bažas, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā, taču pēc kādas anonīmas vēstules saņemšanas nonāk skarbas izvēles priekšā. Kam uzticēties? "Ērika ir mans veiksmes stāsts. Savulaik atbraukusi no Liepājas un vēlējusies kļūt par dziedātāju, izaugusi par lielu aktrisi un gudru cilvēku," Alīcijas atveidotāju raksturo Ilze Kunga-Melgaile. Režisore cer, ka Ērikas Eglijas-Grāveles pirmā lielā kinoloma kļūs par atspēriena punktu aktrises karjerā.
"Tas ir pagodinājums un atbildība spēlēt tik valstiski nozīmīgu personību. Tā bija vērtīga pieredze ne tikai kā aktrisei, bet arī kā cilvēkam, man kā Egijai iepazīt šo sievieti, jo šādi cilvēki iedvesmo kļūt mērķtiecīgākam un pilnveidot sevi," uzsver galvenās lomas tēlotāja.
Alīcijas vīru spēlē lietuviešu aktieris Darjus Meškausks. Vienā no lomām būs redzams Gints Grāvelis. "Gints ir skrundenieks – tāpat kā es. Es nevarēju viņu nepaņemt savā filmā! Mēs kopā mācījāmies mūzikas skolā. Gints spēlēja pikolo flautu," atceras režisore Ilze Kunga-Melgaile, kura aktierim ir uzticējusi Alīcijas līdzgaitnieka Normunda lomu un pateicas viņam par atdevi un interesanto varoņa traktējumu.
"Nesen apmeklēju Dailes teātra izrādi Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu. Gints katru reizi ir kā ogļracis, kas nobrauc pazemē, norukā maiņu un tad, nokvēpis, nosvīdis un izlicies par visiem simts procentiem, nāk uz aplausiem," saka Ilze Kunga-Melgaile. Gints Grāvelis, tāpat kā viņa dzīvesbiedre Ērika Eglija-Grāvele, savā karjerā nav ticis lutināts ar kinolomām. "Manas vienīgās bailes bija pašam par sevi, ka manas pieredzes varētu būt par maz šajā kino pasaulē," atzīst aktieris.
Citās lomās Manā brīvībā būs redzami Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Egons Dombrovskis, Sandra Kļaviņa un Andris Morkāns, kurš kino atgriezies pēc trīsdesmit sešus gadus ilgas pauzes. Šajā filmā viņš iemieso padomju režīma represīvo pusi.
No 29. septembra filma Mana brīvība būs skatāma kinoteātros visā Latvijā.