Zombijveida radībām piemīt cilvēcisks paskats un mežazvēra veiklība - nolūkotais upuris, kam nelīdz pat paša "nama kā pils" iluzorā drošība, nabags, ilgi nespirinās, līdz asiņainie zobi iecērtas viņa kaklā. Viss būtu pavisam bezcerīgi, ja ne polārās nakts klātās pilsētas jauneklīgais šerifs lieliskā amerikāņu aktiera Džoša Hārtneta atveidā, kurš filmas gaitā noveco, sagumst un izčākst mūsu acu priekšā - cīņa ar zombijiem ir atņēmusi jaunā vīrieša spēkus. Ja zombijfilmu žanrs, kurš šobrīd Holivudā var lepoties ar pamatīgu aktivitāti - ziedu laiku, jums nav pieņemams a priori, tad ar to arī beigsim. Par argumentu, lai skatītos šo filmu, nevajadzētu kalpot pat kāda kritiķa apgalvojumiem, ka 30 dienas tumsā ir visai pārliecinoši veidots šausmu žanra produkts. Nemitīgā tumsa, kurā siro zombiji, izteiksmīgie, izmisušo, baiļu mākto pilsētnieku tēli, kuri viens aiz otra tiek aizrauti nebūtībā/zombiju rīklēs, tiešām labā, reālpsiholoģiskā Džoša Hārtneta un arī austrāliešu blondīnes Melisas Džordžas (šerifa sievas lomā, ar kuru viņš pirms lielās cīņas sākuma tā kā pašķīries) aktierspēle nāves baiļu sajūtu un izmisumu novada līdz skatītājam "pa tiešo". Filmu var slavēt par montāžas raitumu un dažām labām efektīgām "montāžas frāzēm", kas attēlo zombiju uzbrukumus upurim - it īpaši efektīgas ir tās, sākotnējās, kurās nav atšifrēts zombija veidols. (Biedējošākās bailes ir tās nekonkrētās, neidentificējamās…) Tās ir baisas un stindzinošas šausmas, kas paralizē un sēj haosu pilsētā, liekot plūst asiņu straumei un triumfēt vardarbībai. (Asinis filmā gāžas pamatīgā daudzumā - saudzējiet no šiem skatiem nenobriedušus prātus!) Jāpiezīmē, ka labā un ļaunā fināla cīņa šajā zombijfilmā tiek izrisināta tādiem pašiem paņēmieniem (jeb ar tikpat senas klišejas palīdzību) kā nacionālā kino "brošā" Rīgas sargi - tā ir dūru cīņa, kurā satiekas nešpetnākais no zombijiem ar asiņainu rīkli un cīņas nogurdinātais superšerifs… Izmantojot rafinētu profesionālismu, labi apgūta amata prasmi un prasmīgu klišeju izspēli 30 dienas tumsā, iespējams, kādam žanra karsējam varbūt liks pat atplaukt klusā laimē - filma piegādā visu, ko pieņemts sagaidīt no profesionālas šausmu filmas. Kaut, ja neesat piederīgs žanra mīļotājiem vai par kanonu uzskatāt blāvo Drakulu no sensenās XX gs. 20.gadu vācu filmas Nosferatu - klasikas, kas aizsāka mīt mošķu filmu taku, nelieciet traucēties. Asiņu un šausmu - bez gala un malas.
30 dienas tumsā
Bija tumša, tumša nakts… Tālāk atskaņu vārdā gan nesekos nekas par blaktīm, šiem mazajiem asinskārajiem mošķiem, kaut Aļaskas pilsētiņa, kur norisinās "šausmenes" 30 dienas tumsā/30 Days Of Night darbība, cieš no asinskāro radību attāliem līdziniekiem. Kārīgiem zombijiem, kas, savā zombijvalodā gārgalēdami, glītos uzvalkos tērpti, ar blāviem ģīmjiem un asinīm notraipītiem zodiem, papuvušos zobus šņakstinādami, kampj kumosu pēc kumosa - proti, aizrauj nebūtībā vienu mazās pilsētiņas iedzīvotāju pēc otra.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.