Frančiem tiešām nepiemīt mazvērtības komplekss - nez vai cilvēks ar kaut cik kritisku attieksmi pret sevi un savu veikumiņu uzdrīkstētos filmu Aģents 117. Pazudis Rio reklamēt ar tēzi: "Franču Džeimss Bonds - gudrāks, jautrāks un stilīgāks!"
Retro šarms
Lai nu viņiem tiek! Kaut tos, kas vēlēsies filmā saskatīt kaut
ko no jaunākās Bonda paaudzes izpausmēm, piemēram, Daniela Kreiga
filmu tehnokrātisko skaudrumu, jānoorientē strikti. Aģents 117
darbojas XX gadsimta 60.gados, par to liecina amizantie retro
interjeri, dāmu tērpi, frizūras u.c., tas nozīmē, ka franču filmas
autori atsaucas uz pašām pirmajām filmām par aģentu 007, protams,
ar Šonu Koneriju (piemēram, Doktors No, 1962). Franču aktieris Žans
Dižardēns, kura spilgtākā mūsu ķinīšos redzētā loma ir ciniskais
reklāmindustrijas darbonis filmā 99 franki, patiesi ir līdzīgs
Konerijam agrīnajās Bonda filmās - no breolīna piegludinātajiem
matiem līdz retro peldbiksēm un torsa, kuru ieraugot ģībst dažādu
tautu un nāciju dāmītes. Amizanti nieki, detaļas, mizanscēnas, kas
atgādina britu nacionālo lepnumu - Bonda sāgu arī tās vēlākajās
izpausmēs, filmā Aģents 117. Pazudis Rio izmantoti dāsni.
(Jāpiebilst, ka līdz mums nonākusī filma ir sīkvels, Francijā
2006.gadā populāras filmas Aģents 117. Kairas spiegu ligzda/OSS
117: Le Caire nid d"espions turpinājums.)
Žmiedzam jokus!
Aktuālajā sīkvelā aģents 117 (Ž.Dižardēns) pēc koķetām dejām ar
ķīniešu princesēm un varenas asinspirts tiek pie kārtējās īpašās
misijas - viņam jādodas uz Riodežaneiro, lai no bijušā nacista
profesora Cimmela saņemtu mikrofilmas ar Francijas
kolaboracionistus atmaskojošiem datiem. Rio aģentam 117 tiek
"piestiprināta" kolēģe - Izraēlas izlūkdienesta skaistākā virsniece
Doloresa, kuras mērķis arīdzan ir tikt pie kara noziedznieka
Cimmela, lai to likvidētu. Filmas autori cenšas izžmiegt maksimāli
daudz joku - īpaši viņiem tīk ironija par seksismu, mačismu un
nacionālo piederību. Tiek gan narcistiskajam aģentam, gan ebrejiem,
gan vāciešiem. Turklāt liela daļa jociņu ir ar skābes kodīgumu -
bez nodevām politkorektumam.
Sveiciens Ostinam Pauersam
Žanriskā ziņā šī ekscentriskā parodija, protams, nav nekāds atklājums - 60.gadu anturāžu un superspiega filmu sižeta klišejas bezkaunīgi krāšņi ir apspēlētas jau trīs Ostina Pauersa filmās (Austin Powers, 1997, 1999, 2002). Kaut Ostins Pauerss, šķiet, bija brits, un nacionālais jautājums, ar kuru tik sirsnīgi ņemas franču filmas autori, viņu absolūti nesatrauca. Arī motīvu un atsauču rasols jeb, smalki sakot, "intertekstualitāte" ir ejošs paņēmiens Holivudas komēdijās/parodijās par pēdējo gadu komercaktualitātēm. Arī šajā ziņā franči grib būt gan labāki, gan cēlāki, jo viņu filmas izejmateriāls - bondiāna - sen kanonizēts klasikas kārtā. Bez viegli atpazīstamā Bonda filmā trekni iezīmēts veltījums arī Alfredam Hičkokam, precīzāk, viņa filmai Vertigo - aģents 117, gluži tāpat kā klasiskās filmas Vertigo (1958) varonis, ko spēlēja Džeimss Stjuarts, cieš no augstuma bailēm. Reiboņi, kas aģentu pārņem, paskatoties uz kaut kur tāltālu apakšā vīdošo zemi, arī vainas komplekss, kas ir to pamatā, ir precīzi Vertigo citāti. Ja jūs uzrunā 60.gadu retro un ironija par supervīrieša/aģenta tēmu, šis franču nieks iepriecinās.7