Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns Zemdegas (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā "reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā". Ezeras proza izaicina ierastās žanru robežas, vienlaikus veidojot gan aizraujošu stāstījumu, gan smalki izstrādātu refleksiju par literatūru kā izteiksmes mediju. Kā fenomens latviešu kultūrā Ezera atstājusi spēcīgu ietekmi uz nākamajām rakstnieku paaudzēm un bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai.
Ņemot vērā, ka Ezeras darbi ir plaši tulkoti un publicēti ārvalstīs, viņas literāro mantojumu nepieciešams skatīt ne vien lokālo, bet arī starptautisko literāro procesu kontekstā. Uz konferenci aicināti ne vien latviešu, bet arī ārvalstu pētnieki, tādējādi izceļot kopsakarības, kas veidojas starp Baltijas un Austrumeiropas valstu literatūrām, priekšplānā izvirzot rakstnieces sievietes, kas pieteikušas sevi literatūrā laika posmā no 1940. gada līdz mūsdienām.
Ar priekšlasījumiem konferencē uzstāsies arī starptautiska mēroga zinātnieces – Rietumu pasaulē atpazīstamību guvusī literatūras teorētiķe un pētniece Lora Doila (Laura Doyle) no Masačūsetsas-Amhērstas Universitātes (University of Massachusetts-Amherst), Austrumeiropas literatūras pētniece Sanja Bahuna (Sanja Bahun) no Eseksas Universitātes (University of Essex), bet Regīnas Ezeras nozīmi latviešu literatūras kontekstā iezīmēs literatūrzinātniece Sandra Meškova no Daugavpils Universitātes.
Dalībai konferencē aicināti humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, uzstājoties ar priekšlasījumiem ne vien par Regīnas Ezeras daiļradi un tās reprezentāciju citās mākslas formās, bet arī par sievišķo rakstību un sievišķā subjekta reprezentāciju Austrumeiropas literārajā un kultūras telpā sākot no 1940. gada līdz mūsdienām. Konferences dalībnieki ir aicināti uz sievišķās rakstības fenomenu un autoru personībām raudzīties ne vien no feminisma, bet arī traumas studiju, afektu teorijas, ekoloģijas un vides cilvēkzinātņu, digitālo humanitāro zinātņu u.c. mūsdienu teorētiskajām perspektīvām, iesaistoties starpdisciplinārā zinātniskā diskusijā par sievišķā subjekta ģenealoģiju tekstā un kultūrtelpā.
Konferencei var pieteikt gan individuālus referātus, gan paneļus, kuros iekļauti 3 līdz 4 pētnieku uzstāšanās. Konferences darba valodas ir latviešu un angļu. Lai veicinātu diskusiju ne vien starp vietējiem, bet arī ārvalstu pētniekiem, dalībnieki iespēju robežās ir aicināti uzstāties angļu valodā.
Referātu pieteikumā jānorāda tēma, satura izklāsts 300 vārdu apjomā, referenta vārds, pārstāvētā institūcija, e-pasta adrese, kā arī īss akadēmisko interešu un darbības raksturojums 100 vārdu apjomā.
Referātu paneļa pieteikumā jānorāda gan kopējā tēma, gan atsevišķo referātu tēmas un satura izklāsts ne vairāk kā 700 vārdu apjomā. Līdzīgi kā individuālo referātu gadījumā par katru no dalībniekiem jāsniedz nepieciešamā pamatinformācija – referenta vārds, pārstāvētā institūcija, e-pasta adrese, kā arī īss akadēmisko interešu un darbības raksturojums 100 vārdu apjomā.
Pieteikumus lūdzam sūtīt uz e-pasta adresi [email protected] līdz 2020. gada 1. septembrim. Paziņojumi par referātu iekļaušanu konferences programmā tiks izsūtīti līdz 2020. gada 15. septembrim.